Aizvadītajā naktī Ukrainai izdevies notriekt tikai astoņus Krievijas spēku palaistos kaujas dronus un 18 no 51 palaistās raķetes, pirmdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Reklāma

Krievija no 11 stratēģiskajiem bumbvedējiem Tu-95MS uz Ukrainu palaidusi 24 spārnotās raķetes H-101, H-555 un H-55.

Kā liecina Ukrainas armijas dati, no Belgorodas apgabala tika palaistas arī septiņas vadāmās zenītraķetes S-300/S-400, no Tambovas apgabala četras lidmašīnas MiG-31K palaida četras ballistiskās raķetes "H-47M2 Kinžal", no bumbvedējiem Belgorodas apgabalā tika palaistas astoņas spārnotās raķetes H-22 un divas vadāmās aviācijas raķetes H31P, no okupētās Krimas Krievija palaida sešas ballistiskās raķetes "Iskander-M".

Ukrainas armijas sniegtā informācija liecina, ka kopumā 33 Krievijas raķetes neizdevās notriekt.

Uzbrukumu mērķi bija kritiski svarīgi infrastruktūras, rūpniecības civilie un militārie objekti Harkivas, Dņepropetrovskas, Zaporožjas un Hmeļņickas apgabalos.

"Ne visas ienaidnieka raķetes, kuras neizdevās notriekt, sasniedza savus mērķus,"

uzsvēra Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas amatpersonas iepriekš šogad atzina, ka trūkst munīcijas pretgaisa aizsardzības sistēmām, un ar esošajiem krājumiem pietiktu vien dažu intensīvu krievu uzbrukumu atvairīšanai.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.