Ukraina šī gada beigās, kad beigsies pašreizējais līgums, pārtrauks Krievijas naftas un gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību (ES) pa valstī esošajiem cauruļvadiem, piektdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

Reklāma

Intervijā raidorganizācijai "Novini.Live" Podoļaks sacīja, ka pašreizējais līgums beidzas gada beigās, un, lai gan līgumu nevar vienpusēji lauzt, 

"nav šaubu, ka tas viss beigsies 2025. gada 1. janvārī".

Podoļaks vēlāk koriģēja savu paziņojumu, norādot, ka Ukraina turpinās naftas, bet ne gāzes tranzītu uz Eiropu. Vietējie mediji vēsta, ka daži naftas tranzīta līgumi ir spēkā līdz 2029. gadam.

Podoļaks pavēstīja, ka pašreizējie līgumi tiks pildīti, jo Kijiva saprot, ka ES joprojām strādā pie naftas piegāžu diversifikācijas.

Ukraina ir gatava uz Eiropu gāzi transportēt no Centrālāzijas valstīm vai Azerbaidžānas, bet ne no Krievijas, jo Ukrainai ir būtiski atņemt Krievijai ienākumu avotus no izejvielu pārdošanas pēc tam, kad tā pirms vairāk nekā diviem gadiem uzbruka savai kaimiņvalstij.

Līgums par Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu uz Eiropu, kas noslēgts starp Krievijas valsts kontrolēto uzņēmumu "Gazprom" un Ukrainas valsts kompāniju "Naftogaz", beidzas 31. decembrī.

Neraugoties uz to, ka Krievija 2022. gada februārī sāka pilna apjoma karu Ukrainā, Kijiva ir pildījusi šī līguma noteikumus - daļēji pēc Eiropas kaimiņvalstu, jo īpaši Ungārijas, uzstājības.

Taču Ukrainas valdība vairākkārt norādījusi, ka šis līgums netiks pagarināts.

Ukraiņi notriekuši 12 no 18 krievu lidrobotiem

Naktī uz piektdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 18 lidrobotus "Shahed" un ballistisko raķeti "Iskander-M", paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.

12 no lidrobotiem ukraiņi notriekuši. Vēl četri lidroboti nokrituši paši.

Lidroboti pārtverti Vinnicas, Mikolajivas, Dņipropetrovskas, Hersonas un Sumu apgabalā.

Ukrainas karavīrs paceļ Ukrainas karogu Kurskas apgabalā Krievijā šā gada 11. augustā. Attēls no video, kas publicēts "Donbas Operativnyi" "Telegram" kanālā.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 613 590

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 613 590 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1200 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 8574 tankus, 16 722 bruņutransportierus, 17 572 lielgabalus un mīnmetējus, 1175 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 940 zenītartilērijas iekārtas, 368 lidmašīnas, 328 helikopterus, 14 453 bezpilota lidaparātus, 2556 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 23 763 automobiļus un autocisternas, kā arī 2965 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.