ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais pārstāvis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs paziņojis, ka Maskava neatteiksies no kontroles pār okupētajām Ukrainas teritorijām, taču "de iure" tās netiks atzītas par Krievijas sastāvdaļu.
Kellogs intervijā telekanālam "Fox News" norādīja, ka tas rada sarežģītu situāciju, kas prasīs turpmākas sarunas.
Pēc Kellogga teiktā, Krievija faktiski kontrolē visu Luhanskas apgabalu, bet tikai daļēji Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalus. "Rodas jautājums, kā šī situācija izskatīsies turpmāk? Kādi ir reālie teritoriālie ieguvumi?" uzsvēra Trampa īpašais pārstāvis.
Viņš norādīja, ka jebkurā variantā, kādā tiktu atrisināts konflikts, ir svarīgi nošķirt "de facto" un "de iure" kontroli.
""De facto" nozīmē, ka viņi ir fiziski okupējuši teritoriju un nekur no tās nepazudīs. Bet "de iure" nevar teikt, ka viņi to ir pilnībā anektējuši.
Starptautiskā sabiedrība neatzīst šo teritoriju par Krievijas daļu. Šīs ir sarežģītas diskusijas, kas vēl jārisina,"
paziņoja Kellogs.
Viņš uzskata, ka politiska risinājuma atrašanai ir jāizprot gan Ukrainas, gan Krievijas nostāja un jāatrod kompromiss, kas vismaz daļēji apmierinātu abas puses. "Bet, protams, neviena no tām nesaņems visu, ko vēlas," viņš piebilda.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs nesen intervijā skandalozajam amerikāņu televīzijas komentētājam Takeram Karlsonam faktiski atzina neleģitīmās referendumu parodijas par pievienošanos Krievijai, ko Maskava 2022. gadā sarīkoja okupētajās teritorijās. Vitkofs paziņoja, ka Krima un "tā sauktie četri apgabali - Donbass, Luhanska un vēl divi citi" - ir lielākie šķēršļi Krievijas sāktā kara izbeigšanai.
"Tie ir krieviski runājoši. Tur ir notikuši referendumi, kuros lielākā daļa iedzīvotāju norādīja, ka vēlas būt Krievijas pakļautībā," apgalvoja Vitkofs, uzsverot, ka, viņaprāt, "tas ir galvenais jautājums konfliktā".
Eiropas Komisija (EK) pēc Trampa sūtņa intervijas norādīja, ka tā nesatricināmi atbalsta Ukrainas teritoriālo nedalāmību, un uzsvēra, ka tā dēvētie referendumi, ko Krievija rīkoja okupētajā Ukrainas teritorijā, ir viena vienīga falsifikācija.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Vitkofs bieži atkārto Kremļa propagandu un šādi izteikumi tikai vājina spiedienu uz Krieviju un apgrūtina miera panākšanu.
"Es uzskatu, ka Vitkovs patiešām ļoti bieži citē Kremļa naratīvus. Uzskatu, ka tas neveicina mūsu tuvināšanos mieram, un uzskatu, ka tas diemžēl mazinās Amerikas spiedienu uz Krievijas Federāciju. Šo informācijas lauku mēs varam labot tikai ar savu rīcību. Mēs cenšamies to darīt," paziņoja Ukrainas prezidents.
Zelenskis arī uzsvēra nepieciešamību pēc skaidra un izlēmīga ASV atbalsta Ukrainai. "Mēs vēlamies, lai amerikāņi būtu mūsu pusē. Pat ja Amerika tagad izvēlējusies taktiku būt pa vidu, tad pa vidu, nevis tuvāk Kremlim," viņš uzsvēra.
Tikmēr Ukrainas Augstākā Rada pieprasījusi atcelt Vitkofu no amata pēc "apkaunojošajiem izteikumiem par Ukrainu".
Aptauja
Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.