Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vidū saskaitāmas 104 tautības, mazāk nekā puse no tām ir pārstāvētas mazākumtautību biedrībās. Iepriekšējos gadu desmitos aktīvi dibinātās organizācijas noveco. Biedrību nākotne ir atkarīga no spējas piesaistīt gan jauniešus, gan finansējumu.
Migrācijas jaunais vilnis
Gan demogrāfisko apstākļu, gan migrācijas ietekmē no 1989. gada Latvijā samazinājās visu lielāko tautību iedzīvotāju skaits. Piemēram, līdz 2020. gadam latviešu skaits saruka par 200 tūkstošiem, kamēr krievu skaits – par 442 tūkstošiem, pēc tam samazinājums turpinājies. Mīnusos arī daudzi citi: baltkrievi, poļi, ebreji, lietuvieši. Turpretī pieaudzis dažādu citu tautību iedzīvotāju skaits. Jaunā migrācijas viļņa ietekmē šī tendence turpinās.
Latvijā ļoti aktīvi nonāk Indijas un Vidusāzijas iedzīvotāji, visvairāk cilvēku no Uzbekistānas, – tā gada sākumā atbildīgie dienesti informēja Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas deputātus. Kā atzīmēja Valsts robežsardzes pārstāvis, ar tiešajiem reisiem no Uzbekistānas Rīgas lidostā ik nedēļu ierodas vairāki simti cilvēku.
Pagājušajā gadā Latvijā kopumā ieceļojuši 28 tūkstoši uzbeku. Tiesa, lielākā daļa no viņiem caur Latviju tālāk darba meklējumos dodas uz citām valstīm. Bet daļa darbu atrod arī Latvijā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudz esam runājuši par padomju rusifikācijas sekām – PSRS un Latvijas PSR valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, cēla rūpnīcas, uz kurām strādniekus aicināja no citām republikām, tika izveidots krievu skolu tīkls (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas) u. tml. To parāda arī skaitļi – piemēram, 1935. gadā krievi bija 8,8% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita, 1989. gadā – 34%. Tagad krievu skaits Latvijā samazinājies – 23,4% (2024. g.). Bijušās krievu skolas tagad oficiāli tiek dēvētas par mazākumtautību skolām. Šī nelielā statistiskā atkāpe ir par Latvijas lielāko cittautiešu kopienu, bet šajā rakstā pievērsīsimies jautājumam, kā biedrojas un darbojas mazāku cittautiešu kopienu biedrības. Piemēram, vācu biedrība Daugavpilī, vai tie paši uzbeki, par kuriem pirmajā acumirklī mums priekšstats – tie ir celtnieki, ko nolīgst Latvijas būvfirmas (starp citu, mēģinājām uzrunāt intervijai kādu no uzbeku celtniekiem, taču viņš kategoriski atteicās runāt ar presi, bailes atklāties nemazināja pat apsolījums, ka varēs runāt anonīmi). Kolēģi reģionu laikrakstos arī stāstīs, kā cittautieši iedzīvojušies novados.
Ko pieskaita pastāvīgajiem iedzīvotājiem
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2024. gada beigās spēkā esošas termiņuzturēšanās atļaujas bija kopumā 4077 uzbekiem.
Lielākā daļa (2484) Latvijā uzturējās peļņas nolūkā, bet kā studenti reģistrēti 737 uzbeki. Vēl 243 Uzbekistānas pilsoņiem pagājušā gada izskaņā bija derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) valsts pastāvīgo iedzīvotāju skaitā ietver gan Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, gan bezvalstniekus un ārvalstniekus, tostarp valsts pagaidu aizsardzības statusu ieguvušās personas, arī Ukrainas kara bēgļus.
"CSP metodoloģijā par pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata personas, kas Latvijā dzīvo vai kam ir nodoms dzīvot vismaz 12 mēnešu ilgu posmu," skaidro CSP pārstāve Elīna Kūliņa. Tas nozīmē, ka īstermiņa (līdz 11 mēnešiem) uzturēšanās atļauju ieguvēji Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitā netiek iekļauti, bet, ja personas uzturēšanās atļaujas periods ir ilgāks par 11 mēnešiem, tā tiek pieskaitīta pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Jāpiebilst, ka CSP iedzīvotāju skaita novērtēšanai izmanto arī dažādu administratīvo reģistru datus, lai izvērtētu, vai cilvēks patiesi šeit atrodas un dzīvo, nevis ir tikai reģistrēts.
Saskaņā ar CSP vēsturiskajiem datiem starpkaru Latvijā pastāvīgi nedzīvoja neviens uzbeks. Padomju okupācijas laikos, protams, dažādu "brālīgo republiku" pārstāvji apmetās mūsu zemē – 1989. gadā valstī reģistrēti 925 uzbeki. Turpmākajos gados Latvijā pastāvīgi dzīvojošo uzbeku skaits saruka par trešo daļu – līdz 289 iedzīvotājiem 2014. gadā, bet pēdējos desmit gados šīs tautības iedzīvotāju skaits strauji audzis, 2024. gadā pakāpjoties līdz 1742 pastāvīgajiem iedzīvotājiem.