Nepatikšanas piezagās no tās puses, kur tās šķita vismazāk gaidāmas – tā tēlaini varētu raksturot jaunāko skandāla epizodi saistībā ar jaunās valdības veidošanu. Atklāsmes, kas to pavada, tālu pārsniedz vienas konkrētas personas, partijas un pat koalīcijas problēmas.
Drīzāk tā ir diagnoze tam neveselīgajam dzīvesveidam, ko gadiem piekopusi Latvijas politiskā (un ne tikai politiskā) elite, nodarot kaitējumu, kuru jutīsim vēl ilgu laiku. Bet par to visu pēc kārtas.
Kritēriji, pēc kādiem trīs partijas – "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, "Progresīvie" – aiz slēgtām durvīm dala ministru amatus, ir zināmi vien pašiem šo sarunu dalībniekiem. Pārējie tos var tikai minēt. Taču ļoti ticams, ka starp noteicošajiem ir vismaz divi sekojošie: 1) partijas interese par konkrēto nozari; 2) tas, vai partijai ir piemērots kandidāts, kuru likt par ministru. Ne vienmēr īstenojas gan viens, gan otrs no nosacījumiem, reizēm pat neviens, bet kādam taču tas amats beigās jāiedod un vēl jāizdara tā, lai tas viss būtu daudzmaz līdzsvaroti un vēlams neizsauktu lielu neizpratni sabiedrībā.
17 °C
