Tie Latvijas iedzīvotāji, kas pagaidām ir vēl tikai nākotnes pensionāri un vienlaikus arī otrā līmeņa pensiju sistēmas dalībnieki, līdz šim lielākoties ir bijuši apbrīnojami vienaldzīgi pret savu nākotni vecumdienās. Piemēram, "Luminor Bank" veiktā aptauja liecina, ka 23% iedzīvotāju nezina, kur tiek novirzītas viņu veiktās iemaksas pensiju otrajā līmenī, savukārt 18% līdz šim par to vispār nav domājuši.

Taču šovasar šajā jomā sāka notikt pārmaiņas – 1. jūlijā spēkā stājās izmaiņas likumdošanā, kas paredz, ka no jūlija pensiju pārvaldnieki beidzot var konsultēt savus klientus par to, vai cilvēki ir izvēlējušies savam vecumam atbilstošu ieguldījuma plānu. Lai tas varētu notikt, līdzekļu pārvaldnieki beidzot tiek informēti par to, kas ir viņu klienti. Iepriekš šie dati pārvaldniekiem nebija zināmi. To zināja vienīgi Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kurai ar šo informāciju liedza dalīties personas datu aizsardzības noteikumi. Tagad pēc līdzekļu pārvaldnieku datiem, kas veikti, salīdzinot iedzīvotāju vecuma struktūru ar otrā līmeņa pensiju ieguldījumu struktūru, izrādās, ka vairāk nekā 60% cilvēku ir savam vecumam neatbilstošos pensiju plānos.

Jāatgādina, ka pašreizējā sistēma paredz novirzīt pensiju iemaksām 20% no sociālā nodokļa darba devēja daļas: 14% – pirmajam pensiju līmenim un 6% – otrajam.

Vispārējo pensiju pārvaldnieku nostāju par to, kā būtu jāpārvalda pensiju līdzekļi, raksturo "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds: "Jo jaunāks cilvēks, jo aktīvākā, uz risku orientētākā plānā viņa uzkrājumam būtu jāatrodas. Bet, vecumam pieaugot, risks tiek pakāpeniski mazināts. Šāda pieeja nodrošina pensijas krājējam vislielāko atdevi. Un runa te nav par dažiem simtiem vai pat dažiem tūkstošiem eiro, bet daudz lielāku summu." Viņš skaidro, ka vēsturisku iemeslu dēļ lielai daļa Latvijas 2. pensija līmeņa dalībnieku līdzekļi atrodas vai nu konservatīvajos plānos, vai vidēja riska (ar ieguldījumiem akciju tirgos līdz 50%) plānos: "Tas tādēļ, ka līdz pat 2018. gada sākumam kopējais akciju īpatsvars pensiju plānā nedrīkstēja pārsniegt 50%, līdz ar to par populārāko plānu kļuva aktīvie plāni ar 50% līdzekļu ieguldījumu akciju tirgū.