2024. gada sākumā izdevniecībā "Dienas Grāmata" izdots neparasts darbs – autoru grupas "Tekstūra" jeb divpadsmit dzejnieku un vienas prozaiķes kopkrājums "Dzejas detektīvi".
Kā piesaka izdevuma veidotāji, šis ir pirmais hibrīdžanra detektīvdarbs latviešu literatūrā. Formas saspēle veidota, dzejoļiem fragmentēti mijoties ar prozas tekstu, bet abām formālajām šķautnēm ir vienots vēstījums un lineārs sižetiskums detektīva estētikā. Izdevuma idejas autore ir literatūrzinātniece, dzejniece un redaktore Sandra Ratniece, kuras vadībā veidots eksperimentālais kopdarbs.
Literāro kriminālistu trīspadsmitniekā ir detektīvromānu autore Rolanda Bula, kura uzrakstījusi darba prozas līniju, un dzejnieki, dzejnieces, kuri ir poētiskās līnijas veidotāji – Leons Jūlijs Strupītis, Sandra Ratniece, Alise Mētra, Elīna Smoļaka, Kristaps Vecgrāvis, Evelīna Mūrniece, Elīna Līce, Andris Zeibots, Kristiāna Šuksta, Artūrs Uškāns, Dainis Deigelis, Džonatans Melgalvis. Izdevuma vizualitāti veidojuši Toms Kalninskis un Jānis Esītis. Grafisko, melnbalti ažūro ilustrāciju gaumīgās kompozīcijas ir viena no grāmatas kvalitātēm, labākajās mūsdienu tradīcijās paralēli literārajam tekstam uzburot arī autonomu darba vizuālo telpu.
Neviendabīgā simbioze
Kopkrājuma radīšana bijusi aizraujoša tekstu autoriem, bet vai darbs ir tikpat saistošs arī lasītājam? Lasītāju nudien gaida vairāki pārbaudījumi. Darba struktūra ir fragmentēta – visā grāmatā tā mijas no prozas ritma uz poētiskām impresijām un atpakaļ, kas lasītājam liek sasprindzināt uztveri kā īstenam detektīvam. Atzinīgi vērtējams, ka ikkatrs dzejolis ar ievada noskaņu turpmākajā prozas tekstā darbojas arī kā tematisks, emocionāls epigrāfs turpmākajiem notikumiem, tādēļ lielā daļā darba nudien var runāt par prozas un dzejas simbiozi.
Neviendabība gan attiecināma uz dzejas kopu, jo dažādu paaudžu un pieredžu autoru dzejoļi variējas ne tikai stilistiskajā dažādībā, bet arī no formāli skopākām, asociatīvi vienkāršākām rindām līdz pamatīgiem, filozofiskiem opusiem. Pozitīva vērtība ir krājuma dzejas dažādība un darba sociālās tematikas atspoguļošanās arī dzejas stilā un formā, sabiedrības pārstāvju tik dažādajās un atšķirīgajās balsīs, ar kurām varētu rezonēties visai plaša lasītāju mērķauditorija. Neapšaubot grāmatas vērtību, lasītājs dažbrīd tomēr varētu ilgoties pēc tradicionālāka risinājuma, divām atsevišķām darba daļām – romāna un autoru kolektīva dzejas krājuma.
Dažāda līmeņa problemātika
Atsevišķi skatāma ir kriminālspēles tematika, autori runā par sabiedrībā aktuālām tēmām un reāliem notikumiem, tendencēm pašvaldību un valsts kultūrpolitikā ar kultūras vietu reorganizāciju, pārmaiņām valsts valodas lietojumā un angļu valodas dominanci jaunatnes sarunvalodā, lasītprasmes ietekmi un drukātās literatūras nozīmi nācijas pastāvēšanā.
Priekšvārdā pieteiktās tēmas tiek risinātas arī turpmākajā darbā un ir jūtami būtiskas visiem iesaistītajiem dažādu paaudžu autoriem, kas apliecina personisko atbildību un cerības pāraugšanu rīcībā. Izdevums caur detektīva prizmu šķetina arī dziļi eksistenciālus literatūras un cilvēka/indivīda, sabiedrības, nācijas savstarpējo mijiedarbju procesus – vārda, grāmatas, valodas, garīguma, intelekta, godīguma, profesionalitātes, mākslas un cilvēcības nāves (nogalināšanas) tēmu. Kopkrājuma ieguvums, ka rakstītais nav retoriski jautājumi, kas izskan klusumā, bet mudinājumi arī lasītājam apzināties savu līdzatbildību un lomu, spējas un ietekmi norišu un naratīvu maiņā.
Pēcvārdā "Detektīvžanrs kā prāta spēle" prozaiķe Rolanda Bula tiekusies šķetināt detektīvžanra rašanos, iezīmēt attīstību, principus, sīkākus paveidus un problemātiku latviešu literatūrā. Autore pārmet literatūrkritikai ignoranci detektīvžanru vērtējumā un profesionālas rezonanses neesamību, aktualizē literatūras un paralēlliteratūras (masu literatūras) jēdzienus, kā arī sabiedrības attieksmi pret detektīvžanru. Iezīmētās tēmas ir būtiskas un interesantas, taču no lasītāja perspektīvas uztveramāks būtu vienots priekšvārds vai pēcvārds, kurā tiktu ietverts gan detektīvžanra vēsturiskais un nacionālais tuvskats, gan konkrētā darba tēmu loks. Risks pastāv lasītāja uztverei, aptverot, kas primāri ir šā kopkrājuma centrālā tēma – nacionālās literatūras pastāvēšana, detektīvžanra renesanse un reabilitēšana lasītāja acīs vai literāri eksperimenti žanru simbiozē. Darbā ir risinātas visas minētās tēmas, kas neapšaubāmi ir nozīmīgas, taču subjektīvā vērtējumā rodas kompozicionāls pārsātinājums un dažāda līmeņa problemātika aizēno viena otru.