Zupas sasilda gada aukstajos mēnešos, sniedz ilgstošu sāta sajūtu, satur vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, nodrošina organismu ar daļu vēlamā šķidruma daudzuma.
Kāpēc ir vērtīgas
Vārot virumu, uztura speciālisti iesaka lietot dārzeņus un garšaugus, piemēram, burkānus, ķiplokus, sīpolus, spinātus, tomātus, brokoļus un papriku, kas satur antioksidantus. Liela nozīme ir arī dārzeņos esošajiem vitamīniem un minerālvielām, jo tie stiprina organismu un palīdz cīnīties ar slimībām. Daži vitamīni nepieciešami, lai organisms varētu labāk absorbēt minerālvielas, piemēram, D vitamīns palīdz uzņemt kalciju, bet C vitamīns – dzelzi. Šie vitamīni īpaši vajadzīgi sievietēm, lai pretotos osteoporozei, kā arī novērstu dzelzs trūkumu organismā. Der ielāgot, ka D vitamīns ir piena un zivju zupās, bet C vitamīns – virumos, kuru sastāvā ir tomāti, spināti un paprika.
Tā kā gada aukstajos mēnešos dzeram mazāk ūdens, bet senioriem slāpju sajūta ar gadiem vispār iet mazumā, vajadzētu ēdienkartē biežāk iekļaut zupas, kas ļautu uzņemt kaut vai daļu nepieciešamā šķidruma.
Savukārt zupas, kuras gatavotas no pākšaugiem (pupiņas, zirņi), dārzeņiem vai kurās izmantoti veseli graudi, ir bagātas ar šķiedrvielām, kas palīdz uzturēt zarnu trakta veselību, novērš aizcietējuma rašanos un veicina arī svara zudumu.
Dzidrais buljons
Tā gatavošanai vairāk piemērota ir svaiga liellopu vai vistas gaļa un kauli. Lielākos sacērt vairākās daļās, locītavu apaļās galviņas pārcērt. Pēc nomazgāšanas gaļu vai kaulus liek katlā, uzlej aukstu ūdeni un lēni uzvāra. Putas vārīšanas sākumā nosmeļ (vārot treknu gaļu, nosmeļ arī taukus), tad šķidrumam pievieno sāli un turpina vārīt uz lēnas liesmas.
– Putas jānosmeļ, citādi buljons vai zupa ir rūgti. Sāli pievienoju pēc putošanas, lai uzsūktos gaļā un tā nebūtu bezgaršīga, taču nepārspīlēju ar sāls daudzumu.
Katlu pieleju līdz malām ar ūdeni, lai nevajadzētu papildināt. Ja tomēr vajag, pievienoju verdošu ūdeni, lai nepārtrauktu vārīšanos, – skaidro šefpavāre Anita Ozoliņa.
Šefpavāre stāsta, ka liellopa gaļa ir visbagātākā ar barības vielām un veselīgākā, buljonam it īpaši noder gabals ar tā dēvēto cukurkaulu. Var izmantot jēra gaļu, kam ir savdabīga smarža un garša. Gards buljons sanāk no veselas vistas, bet ekskluzīvs – no medījuma (brieža vai stirnas). No cūkgaļas gan to nevāra. Ja tomēr gribas, cūkas ribiņas var likt kopā ar liellopa kauliem.
Profesionāļi buljonu vārot ļoti ilgi – 24 vai pat 48 stundas, kā kurš radis. Mājas apstākļos tādu greznību var atļauties vien retais, taču gaļa vismaz trīs vai četras stundas ir jāvāra.