Karotes maisīšanai, putu nosmelšanai, lielākas un mazākas lāpstiņas, kausiņi, sviesta nazīši – tā ir tikai daļa no virtuves piederumiem, ko var izgatavot no koka. Līgatnes karošu darbnīcas saimnieks Ainars Vanags zina, kā no kura koka izgatavot teju visus virtuvē nepieciešamos darbarīkus.
Trīs līmeņi
“Koka apstrādi var iedalīt trīs līmeņos. Viena, kad ar koku strādā daiļamatnieks, izmantojot tikai rokas darbarīkus. Nākamais ir galdniecības līmenis, kad tiek izmantoti darbgaldi, lai darbu padarītu efektīvāku. Visbeidzot – ražošanas līmenis, kur lielu daļu operāciju darbgaldi veic automātiski. Taču ražošanas procesā liela daļa materiāla nonāk malkā vai šķeldā, jo koka defekts tiek izzāģēts. Kokmateriāla apstrādes procesā gatavais izstrādājums tiek salikts kā puzle no nelieliem gabaliņiem,” skaidro Ainars Vanags.
Strādājot daiļamatnieka līmenī, ir jāskata koka šķiedra, tās virziens, kā tas mainās, lai izvēlētos pareizos darbarīkus un koka apstrādes paņēmienus. “Kad mācījos, mans pasniedzējs skaidroja, ka labam meistaram vajadzīgs vien darbarīks, ko uzasināt, un var izgatavot praktiski jebkuru koka priekšmetu. Protams, tā ir. Ja ir prasmes, ar nazi pietiek, bet – cik laika šādi tiks patērēts,” prāto meistars.
Daiļamatniecība ar galdniecību saskaras, kad jāpaaugstina darba ražīgums. Arī šajā gadījumā jāņem vērā šķiedras virziens, lai izstrādājums būtu skaists. Tas, kas pirmajā brīdī šķiet koka defekts, var izrādīties ieguvums.
Katram kokam savs skaistums un lietojums
Piemēram, ar ābeles koksni rūpnieciskā ražošanā nemaz nevarētu strādāt, jo koka šķiedra ir savērpta, tajā ir daudz līkumu, zaru vietu. Koksne ir ļoti skaista. Strādājot daiļamatniecības līmenī, meistars ņem vērā šķiedras virzienu un koksni izmanto pēc iespējas taupīgāk, turklāt tā, lai izgatavotais priekšmets būtu ne tikai skaists, bet arī funkcionāls un izturīgs.
“Virtuves piederumus labāk izgatavot no cietākām lapukoku sugām, piemēram, ozola, oša.
Šie koki ir pietiekami resni un pieejami, koksne izturīga, šķiedra viendabīga, un tā labi pakļaujas apstrādei. Tie derēs ne tikai daiļamatniecībā, bet arī galdniecībā un ražošanā. Protams, koksnes cietības dēļ būs vajadzīgi specifiski darbarīki ar citiem asinājuma leņķiem,” stāsta daiļamatnieks.
Koka virtuves piederumiem derēs gandrīz visi augļukoki: ābele, plūme, bumbiere un ķirsis, turklāt nevis skābais ķirsis, kura stumbrs visbiežāk ir tievs, bet saldais ķirsis. No skābā ķirša koksnes sanāks labi sviesta nazīši. Bumbiera koksne ir mazāk izteiksmīga, bet Kaukāza plūmei koksne ir sarkanīga un, pareizi sazāģēta, atgādina gleznu. Visas šīs koksnes ir mehāniski ļoti izturīgas.
Savulaik karotes greba no liepas – mīksta koka, ko viegli apstrādāt pirmapstrādē. Taču, ja koksne jāpadara ļoti gluda, tā plūksnojas. Līdzīgi ir arī ar apsi.