Karotes maisīšanai, putu nosmelšanai, lielākas un mazākas lāpstiņas, kausiņi, sviesta nazīši – tā ir tikai daļa no virtuves piederumiem, ko var izgatavot no koka. Līgatnes karošu darbnīcas saimnieks Ainars Vanags zina, kā no kura koka izgatavot teju visus virtuvē nepieciešamos darbarīkus.

Trīs līmeņi

“Koka apstrādi var iedalīt trīs līmeņos. Viena, kad ar koku strādā daiļamatnieks, izmantojot tikai rokas darbarīkus. Nākamais ir galdniecības līmenis, kad tiek izmantoti darbgaldi, lai darbu padarītu efektīvāku. Visbeidzot – ražošanas līmenis, kur lielu daļu operāciju darbgaldi veic automātiski. Taču ražošanas procesā liela daļa materiāla nonāk malkā vai šķeldā, jo koka defekts tiek izzāģēts. Kokmateriāla apstrādes procesā gatavais izstrādājums tiek salikts kā puzle no nelieliem gabaliņiem,” skaidro Ainars Vanags.

Strādājot daiļamatnieka līmenī, ir jāskata koka šķiedra, tās virziens, kā tas mainās, lai izvēlētos pareizos darbarīkus un koka apstrādes paņēmienus. “Kad mācījos, mans pasniedzējs skaidroja, ka labam meistaram vajadzīgs vien darbarīks, ko uzasināt, un var izgatavot praktiski jebkuru koka priekšmetu. Protams, tā ir. Ja ir prasmes, ar nazi pietiek, bet – cik laika šādi tiks patērēts,” prāto meistars.

Daiļamatniecība ar galdniecību saskaras, kad jāpaaugstina darba ražīgums. Arī šajā gadījumā jāņem vērā šķiedras virziens, lai izstrādājums būtu skaists. Tas, kas pirmajā brīdī šķiet koka defekts, var izrādīties ieguvums.

Virtuves dēlīši katrai gaumei.

Katram kokam savs skaistums un lietojums

Piemēram, ar ābeles koksni rūpnieciskā ražošanā nemaz nevarētu strādāt, jo koka šķiedra ir savērpta, tajā ir daudz līkumu, zaru vietu. Koksne ir ļoti skaista. Strādājot daiļamatniecības līmenī, meistars ņem vērā šķiedras virzienu un koksni izmanto pēc iespējas taupīgāk, turklāt tā, lai izgatavotais priekšmets būtu ne tikai skaists, bet arī funkcionāls un izturīgs.

“Virtuves piederumus labāk izgatavot no cietākām lapukoku sugām, piemēram, ozola, oša. 

Šie koki ir pietiekami resni un pieejami, koksne izturīga, šķiedra viendabīga, un tā labi pakļaujas apstrādei. Tie derēs ne tikai daiļamatniecībā, bet arī galdniecībā un ražošanā. Protams, koksnes cietības dēļ būs vajadzīgi specifiski darbarīki ar citiem asinājuma leņķiem,” stāsta daiļamatnieks.

Koka virtuves piederumiem derēs gandrīz visi augļukoki: ābele, plūme, bumbiere un ķirsis, turklāt nevis skābais ķirsis, kura stumbrs visbiežāk ir tievs, bet saldais ķirsis. No skābā ķirša koksnes sanāks labi sviesta nazīši. Bumbiera koksne ir mazāk izteiksmīga, bet Kaukāza plūmei koksne ir sarkanīga un, pareizi sazāģēta, atgādina gleznu. Visas šīs koksnes ir mehāniski ļoti izturīgas.

Savulaik karotes greba no liepas – mīksta koka, ko viegli apstrādāt pirmapstrādē. Taču, ja koksne jāpadara ļoti gluda, tā plūksnojas. Līdzīgi ir arī ar apsi.

Ārkārtīgi viegli virtuves piederumi izdodas no dzīvībaskoka jeb tūjas. Pēc izžūšanas koksne ir vieglāka nekā liepai.

Ļoti izturīga koksne ir arī kļavai. No tās izgatavo pannas lāpstiņas, bet savulaik darināja grābekļu zarus. Lai arī vītols ir pamīksts koks, taču arī to iespējams izmantot.

Jāizvēlas pēc izjūtām

“Izvēloties konkrētu piederumu, tas jāpaņem rokās un jāļaujas izjūtām. Nepietiek tikai novērtēt ārējo izskatu. Piemēram, kreilim, pannas lāpstiņu forma no labroča atšķirsies. Jāņem vērā arī šķiedras virziens rokturī un lāpstiņas vai karotes platākajā daļā. Šķiedra karotes vai lāpstiņas platākajā daļā nedrīkst būt tās garenvirzienā – šāds darbarīks ātri pāršķelsies. Platajā daļā jābūt redzamiem ieapaļas formas šķiedru gredzeniem. Savukārt kātā vēlams, lai tie būtu tieši garenvirzienā. Tieši tāpēc jāizvēlas piederumi no augļukokiem, kam šķiedra augšanas laikā samudžinājusies,” skaidro Ainars Vanags.

Meistara darbnīcā top arī virtuves dēlīši. Iegādāta speciāla ēvele, kas ļauj apstrādāt zaru vietas, zaru samezglojumi. Ar parastu biezumēveli to izdarīt nav iespējams. Ar šo ierīci iespējams apstrādāt arī tos koka gabalus, kas citādi derētu tikai malkai. Tas dod iespēju veidot unikālus virtuves dēlīšus ar neatkārtojamu koksnes rakstu – divu vienādu dēlīšu nebūs.

Darbnīcā tiek darināti arī dēlīši bez zaru vietām. Ar lāzera iekārtu tajos iededzina dažādus zīmējumus, latvju zīmes, uzrakstus. Ir arī klienti, kuri koka karotes lieto ēšanai un vēlas, lai uz tās būtu viņu vārds.

Zudībā neiet arī sausās skaidas – tās iekausē parafīnā. Rezultātā tiek iegūti iekuri, kas deg ilgāk par 7 minūtēm.

Virtuves piederumi no koka.

Apstrāde pēc izgatavošanas un lietošanas

Meistars izgatavotos virtuves piederumus apstrādā ar lineļļu, kas sajaukta ar bišu vasku.

Lineļļa tiek uzkarsēta, un tai pievienots vasks. Tad ar iegūto masu apstrādā koku un nedaudz nopulē. Piederumus arī var piesūcināt tikai ar lineļļu. Izmantojot karsto apstrādi, lineļļa dziļāk iesūksies koksnē. Izmantotie materiāli ir droši saskarē ar pārtiku. Lineļļas vietā tiek izmantota arī olīveļļa.

Lai koka instrumenti kalpotu iespējami ilgāk, saimniecei pēc lietošanas tie jānomazgā un jānožāvē. Savukārt koka dēlīši pēc mazgāšanas jānoliek uz šaurākās maliņas ar domu, ka gaiss tiem var piekļūt no abām pusēm. 

Ja dēlīti pēc mazgāšanas noliks guļus, viena puse izžūs ātrāk nekā otra, un ar laiku dēlītis var saliekties un pārplīst. 

Pēc desmit lietošanas reizēm sausu dēlīti ieeļļo ar kādu no virtuvē izmantotajām eļļām. Vien no rapšu eļļas vajadzētu izvairīties, jo šī eļļa gaisā oksidējas.

Koka virtuves piederumus nedrīkst mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā, jo kokam šāda kopšana nav piemērota.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.