Pirms dažiem gadiem nopirku lielus ķeizarisko fritilāriju sīpolus. Pārdevējs apgalvoja, ka puķes noteikti ziedēs, taču pavasaros tās tikai izdzen garus kātus un nezied. Kāpēc? Jautā Aija Aizkrauklē.
Īstais ķeizarkronis jeb karaliskā fritilārija (Fritillaria imperialis) ir daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs. Tas ļoti strauji aug pavasarī, uzzied jau maija sākumā, stublājs sasniedz 70–100 cm augstumu. Lai bagātīgi ziedētu, augsne jāielabo ar kompostu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem, kā arī ik gadu agri pavasarī jādod papildmēslojums, rēķinot 50–60 g pilnmēslojuma uz kvadrātmetru.
Tulpju selekcionārs Juris Egle uzsver, ka karaliskās fritilārijas parasti tiek iestādītas par seklu, tāpēc nezied. Vēl puķēm patīk siltums un sausums vasaras periodā – ja tās izrok gada siltajos mēnešos, zied bez problēmām katru gadu.
Sīpolpuķu kolekcionārs iesaka karalisko fritilāriju stādīt 20–25 cm dziļi, tad izaugs arī lieli sīpoli. Tāpat vēlams regulāri pārstādīt, jo sīpoli sadalās un nomāc blakus augošo augu.
Karaliskā fritilārija vislabāk aug labi drenētā, auglīgā, pietiekami mitrā augsnē saulainā vietā.
Stāda augusta sākumā. Izrok 50 cm dziļu bedri, apakšā liek satrūdējušus kūtsmēslus vai kompostu, tad uzber apmēram 10 cm augsnes, uz kuras izvieto sīpolus. Tos apber ar granti vai rupju smilti un virsū – augsni. Nodrošinot barības vielas, fritilārijas sakuplos un ziedēs bagātīgi ik gadu.
Nepatīkamākā puķu īpašība ir aromāts, kas atgādina kaķa urīnu un ko izdala visas auga daļas, it īpaši karstā laikā.
Ir izaudzētas vairākas karaliskās fritilārijas šķirnes: ‘Lutea’ (ar dzelteniem ziediem), ‘Fasciata’ (ar lieliem, košiem ziediem), ‘Striped Beauty’ (ar svītrainiem ziediem; sīpolus ieteicams katru gadu izrakt), ‘Rubra Maxima’ (ziedi gandrīz divreiz lielāki nekā parastajām formām).