Vasaras izskaņā ciemojamies pie Agritas un Franča Kuļikiem Jelgavas novada Vilcē, kur viņi iekopuši brīnišķīgu skujeņu dārzu. “Dārza veidošana un kopšana man ir dzīvesveids, un radītais skaistums iedvesmo un dod gandarījumu,” uzsver Agrita.
Dārzs tapis daudzu gadu laikā
“Uz šejieni pārcēlāmies 1985. gadā. Te bija tikai Līvānu māja. Apkārt viss izrakņāts un nesakārtots. Pirms tam dzīvojām dzīvoklī tepat Vilcē,” stāsta Agrita. Tā pamazām iekopts dārzs, bet paralēli turēti lopi, jo bez tiem jau tajos laikos nevarēja iztikt. No tālaika koku un krūmu stādījumiem diemžēl nekas nav saglabājies.
“Dārzs pa gadiem ir ļoti mainījies. Te bija gan siltumnīca, ābeļdārzs, auga kartupeļi. Bet palēnām arvien vairāk vietas atvēlējām dekoratīvajiem augiem. Starp kaimiņiem pat notika tādas kā sacensības. Bieži mainījāmies ar puķu stādiem, jo toreiz stādaudzētavu tikpat kā nebija,” atceras saimniece.
Mīlestība uz dārzu Agritai nākusi pamazām. “Jaunībā dobes ravēt nemaz nepatika, taču mamma bija jāklausa. Līdzīgi kā manai meitai Gunai, kurai tagad tepat kaimiņos arī savs dārzs.”