Lielā strutene ('Chelidonium majus L'.) visplašāk pazīstama kā kārpu puķe. Senos laikos Latvijā pat mazi bērni, ganos iedami, kārpas apsmērējuši ar struteņu sulu. Pieaugušie zināja arī citas šā auga dziednieciskās īpašības un ar labiem panākumiem to izmantoja.
Kad ievāc drogu
Dziedniecībai ievāc visas auga daļas: ziedus, stublājus, saknes. Ārsts-fitoterapeits Artūrs Tereško iesaka struteni vākt agros rītos, gaismai svīstot, jo augs satur bioloģiski aktīvas alkaloīdu grupas vielas, kas augā uzkrājas tumsā, bet dienas laikā šo vielu daudzums samazinās. Šo vākšanas ieteikumu papildina vēl ar citu – ka strutenes ziedi jāvāc pilnmēness laikā, 24 stundas jānotur istabas temperatūrā un dziednieciskie preparāti jāgatavo jau dilstošā mēnesī, jo tad tie esot krietni iedarbīgāki.
Žāvē strauji atklātā vietā vai labi vēdināmā telpā. Izžāvētai drogai jābūt dabiskā pelēkzaļā krāsā.