Kanādas premjera amatā stāsies Marks Kārnijs

Kanādā valdošās Liberālās partijas līdera amatā svētdien tika ievēlēts pieredzējušais ekonomists Marks Kārnijs, kurš iepriekš vadījis gan Kanādas Banku, gan arī Anglijas Banku.

Sagaidāms, ka tuvākajās dienās viņš premjera amatā nomainīs gandrīz desmit gadus valdību vadījušo Džastinu Trudo, kurš par atkāpšanos no amata paziņoja janvārī. Apskatnieki prognozē, ka jaunais liberāļu līderis izsludinās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās mēģinās nostiprināt partijas pozīcijas.

Sola nepiekāpties Trampam

Liberālās partijas vadītāja vēlēšanās nobalsoja vairāk nekā 150 000 partijas biedru. No tiem 85,9% balsoja par Kārniju, bet viņa galvenā sāncense, bijusī finanšu ministre Kristija Frīlande, saņēma 8% balsu. Kopā uz partijas līdera amatu pretendēja četri kandidāti. Savā uzvaras runā atbalstītājiem Otavā Kārnijs lielu uzmanību pievērsa ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš Kanādas ražojumu importam noteicis jaunus tarifus, kā arī paudis apņēmību padarīt Kanādu par ASV "51. štatu". Jaunais liberāļu līderis aicināja amerikāņus nenovērtēt kanādiešus par zemu un uzsvēra, ka "tirdzniecībā, tāpat kā hokejā, Kanāda uzvarēs". Viņš arī solīja saglabāt Kanādas noteiktos atbildes tarifus Savienotajām Valstīm līdz brīdim, kad "amerikāņi izrādīs mums cieņu". 

Kārnijs uzsvēra, ka Tramps ar savu politiku "uzbrūk kanādiešu ģimenēm, strādniekiem un uzņēmumiem, un mēs nedrīkstam ļaut viņam panākt iecerēto". 

Topošais premjers runā solīja radīt "jaunas tirdzniecības attiecības ar uzticamiem tirdzniecības partneriem". Kārnijs arī apliecināja, ka Kanāda "nekad nekļūs par ASV sastāvdaļu". Viņš tomēr piebilda, ka ir gatavs gādāt par valsts robežas apsargāšanu, kā to pieprasījis arī Tramps, kurš Kanādai pārmetis, ka tā pieļauj nelegālo imigrantu pieplūdumu un opioīda fentanila ievešanu Savienotajās Valstīs pāri abu valstu robežai.

Liberāļu izredzes uzlabojušās

Liberālās partijas līdera vēlēšanas bija jārīko pēc tam, kad Trudo janvārī paziņoja par demisiju. Trudo pozīcijas vājināja gan Liberālās partijas un viņa paša sliktie reitingi, gan arī pretestība viņa politikai pašā Liberālajā partijā. Trudo valdību satricināja vairāki skandāli, un atbalstu tai mazināja pārtikas cenu kāpums un mājokļu pieejamības jautājums. Liela uzmanība pievērsta arī straujajai imigrācijai Trudo varas gados. Liberālajai partijai pašlaik parlamentā nav vairākuma, kas apgrūtina likumu pieņemšanu. 

Apskatnieki tāpēc ir pārliecināti, ka Kārnijs drīz pēc stāšanās premjera amatā izsludinās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, lai tā iegūtu liberāļiem jaunu mandātu. 

Ja vēlēšanas netiks izsludinātas, opozīcija parlamentā varētu rīkot balsojumu par neuzticību jaunajam premjeram. Kārtējās parlamenta vēlēšanas būtu jārīko ne vēlāk par oktobri. Jāpiebilst, ka pēdējās nedēļās liberāļu pozīcijas sabiedriskās domas aptaujās ir nostiprinājušās. Gada sākumā liberāļus atbalstīja apmēram 20% vēlētāju, bet opozīcijā esošos konservatīvos – apmēram 40%. Šobrīd par liberāļiem ir gatavi balsot apmēram 30% kanādiešu, bet dažās aptaujās abas lielās Kanādas partijas ir praktiski vienādās pozīcijās, vēsta raidorganizācija BBC. Valdošās partijas atbalsta kāpumu apskatnieki saista gan ar Trudo paziņojumu par demisiju, gan arī ar Trampa vēršanos pret Kanādu un vadošo liberāļu politiķu stingro nostāju. Konservatīvo līderis Pjērs Pualjevrs, kurš iepriekš ir salīdzināts ar Trampu, tagad mēģina no ASV prezidenta politikas norobežoties. Pualjevrs platformā "X" komentēja konkurentu vēlēšanas, paužot, ka liberāļi ar šādu soli mēģina "iemānīt" vēlētājiem vēl vienu liberāļu valdību pēc vēlēšanām, Trudo nomainot ar viņa "ekonomikas padomnieku Marku Kārniju". 

Konservatīvie arī pārmetuši Kārnijam par viņa finanšu aktīvu nepubliskošanu pirms partijas līdera vēlēšanām. Tā kā Kārnijs nav bijis vēlēta amatpersona, likums viņam šos aktīvus atklāt neliek.

Pieredze krīžu pārvarēšanā

Kanādas ziemeļrietumu teritorijā dzimušajam un Hārvardā un Oksfordā izglītotajam Kārnijam līdz šim politiskās pieredzes nav bijis, toties ir liela pieredze privātajā sektorā, kā arī vadot lielu valstu centrālās bankas. Kārnijs 13 gadus strādāja investīciju bankā "Goldman Sachs", no 2008. līdz 2013. gadam viņš bija Kanādas Bankas prezidents, bet no 2013. līdz 2020. gadam vadīja Anglijas Banku. Jāpiebilst, ka pirms Kārnija visi 1694. gadā dibinātās Anglijas Bankas vadītāji bijuši briti. Liberālās partijas līdera vēlēšanu kampaņā viņš īpaši uzsvēra savu pieredzi ekonomisko problēmu risināšanā. Viņa darbība Kanādas Bankas vadītāja amatā sakrita ar 2008. gada ekonomisko krīzi un centieniem to pārvarēt, bet Anglijas Bankas prezidenta amatā Kārnijam bija jātiek galā ar satricinājumiem, kas radās pēc britu referendumā 2016. gadā pieņemtā lēmuma izstāties no Eiropas Savienības. 

Bijušā baņķiera pieredze noderēšot arī Trampa sāktajos tirdzniecības karos. "Šādās situācijās ir vajadzīga krīzes vadības pieredze, ir vajadzīgas sarunu vešanas prasmes," 

kandidātu debatēs februārī norādīja Kārnijs.

BBC Kārnija politiskos uzskatus raksturo kā centriskus, kamēr Trudo laikā Liberālā partija virzījusies vairāk pa kreisi. Kārnijs solījis attīstīt jaunus enerģētikas projektus, tostarp būvēt jaunus naftas cauruļvadus. Viņš solījis arī ieguldījumus mājokļu būvniecībā un zaļās enerģijas projektos, kā arī liberalizēt tirdzniecību pašā Kanādā, kur uz provinču robežām joprojām pastāv ierobežojumi. Kārnijs arī solījis meklēt jaunus ekonomiskos partnerus, lai Kanāda nebūtu tik atkarīga no Savienotajām Valstīm. Jaunais liberāļu līderis arī solījis līdz 2030. gadam panākt, ka Kanāda aizsardzībai piešķir vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.