4.1 °C
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska viesošanās Baltajā namā piektdien noslēdzās ar strīdu, kura laikā ASV prezidents Donalds Tramps un viceprezidents Džeimss Deivids Venss pārmeta viesim par it kā neizrādītu pateicību par sniegto palīdzību, kā arī kritizēja viņu par citiem jautājumiem, kas saistīti ar Krievijas karu Ukrainā.
Zelenska vizītes laikā bija ieplānots parakstīt Vašingtonas un Kijivas vienošanos par kopīgu derīgo izrakteņu ieguvi Ukrainā, tomēr pēc līderu strīda tas nenotika. Pati Zelenska vizīte beidzās priekšlaicīgi, un Baltais nams paziņojis, ka Ukrainas delegācijai ticis lūgts doties prom.
Uzsver pateicību
Pēc skandalozās tikšanās Zelenskis sociālajos medijos uzsvēra Ukrainas pateicību par tai sniegto atbalstu karā. "Mēs esam ļoti pateicīgi Savienotajām Valstīm par visu atbalstu. Esmu pateicīgs prezidentam Trampam, Kongresam un amerikāņiem par atbalstu," platformā "X" sestdien paziņoja Zelenskis. Tramps tikmēr savā sociālo mediju platformā "Truth Social" vainoja Zelenski par nevēlēšanos slēgt mieru. "Es esmu noskaidrojis, ka prezidents Zelenskis nav gatavs mieram, ja Amerika ir iesaistīta, jo viņš jūt, ka mūsu iesaiste sniedz viņam lielas priekšrocības sarunās. Es negribu priekšrocības, es gribu mieru," paziņoja Baltā nama saimnieks. "Viņš izrādīja necieņu Amerikas Savienotajām Valstīm," Zelenski kritizēja Tramps, piebilstot, ka Ukrainas prezidents "var atgriezties, kad būs gatavs mieram".
Pārmetumus Zelenskim veltījuši arī citi republikāņi. Tostarp izskanējuši arī aicinājumi domāt par atkāpšanos no amata.
"Mums vajag līderi, kurš ir spējīgs runāt ar mums, galu galā runāt ar krieviem un izbeigt šo karu,"
telekanālam CNN paziņoja Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maiks Volcs. "Vai nu viņam ir jānāk pie prāta un ar pateicību jāatgriežas pie sarunu galda, vai arī kādam citam" ir jānāk viņa vietā, telekanālam NBC pauda ASV Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons. ASV valsts sekretārs Marko Rubio savukārt aicinājis Zelenski atvainoties par Ovālajā kabinetā notikušo. Intervijā telekanālam "Fox News" Ukrainas prezidents šādu rosinājumu noraidīja. "Es cienu prezidentu, un es cienu amerikāņus," paziņoja Zelenskis, uzsverot, ka "mums ir jābūt ļoti atklātiem un ļoti godīgiem. Es neesmu pārliecināts, ka mēs izdarījām kaut ko sliktu". Pagaidām nav zināms, vai Trampa administrācija turpinās Ukrainai sniegt Kongresa jau apstiprināto palīdzību, kā arī tik ļoti nepieciešamo izlūkošanas informāciju. Laikraksts "The New York Times" vēsta, ka Trampam ar padomniekiem pirmdien bija ieplānota apspriede, kuras laikā bija jālemj par administrācijas politiku Ukrainas jautājumā.
Tikmēr viceprezidents Venss saņēmis kritiku ASV par saviem izteikumiem Ovālajā kabinetā.
Vērmontas štata slēpošanas kūrortā Vensu un viņa ģimeni sagaidīja protestētāji, kuru plakātos ASV viceprezidents tika saukts par "nodevēju" un "apkaunojumu valstij" un aicināts doties "slēpot uz Krieviju".
Zelenska un Trampa sarunas noslēguma daļā tieši Vensa pārmetumi Zelenskim lielā mērā izraisīja asumus.
Eiropā atbalsta
Vašingtonā Zelenskis piedzīvoja pazemojumu, toties daudzviet Eiropā viņam pausts atbalsts. Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers svētdien rīkoja vairāku Eiropas valstu vadītāju samitu, kurā kā goda viesis tika uzņemts arī Zelenskis. Pēc samita beigām Stārmers preses konferencē uzsvēra, ka Eiropas valstis turpinās bruņojuma piegādes Ukrainai, lai panāktu ilgstošu mieru un Ukrainas suverenitāti. Britu premjers paziņoja, ka Londonā sapulcējušies līderi vienojušies par četriem svarīgiem soļiem. Pirmkārt, paredzēts turpināt sniegt Ukrainai militāro palīdzību, kamēr turpinās karš, un palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju. Otrkārt, jebkuram ilgstošam mieram ir jānodrošina Ukrainas suverenitāte un drošība, un Ukrainai ir jāatrodas pie sarunu galda. Treškārt, ja tiks panākta miera vienošanās, Eiropas līderi centīsies novērst jebkādu turpmāku Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ceturtkārt, lai aizstāvētu Ukrainu un nodrošinātu mieru šajā valstī, tiks izveidota "labprātīgo koalīcija".
Francijas prezidents Emanuels Makrons laikrakstam "Le Figaro" pavēstījis, ka Parīze un Londona strādā pie plāna, kas Ukrainai nodrošinātu mēnesi ilgu pamieru. Tas vismaz sākotnēji attiektos uz "gaisu, jūru un enerģētikas infrastruktūru", bet ne uz sauszemes kaujām.
Makrons gan atzina, ka šāda pamiera ievērošanu būtu grūti pārbaudīt. Miera uzturētājus Ukrainā varētu izvietot vēlāk.
Londona tomēr diezgan atturīgi komentējusi Makrona ieceres. Britu bruņoto spēku ministrs Lūks Polards raidorganizācijai BBC norādīja, ka nekāda vienošanās vēl nav panākta, bet privāti tiekot apsvērtas dažādas iespējas. Zelenskis Londonā īpaši uzsvēra drošības garantiju nozīmi. "Tā būs neveiksme visiem, ja Ukraina tiks piespiesta noslēgt pamieru bez nopietnām drošības garantijām," pēc sarunām norādīja Zelenskis, kurš prognozēja, ka Krievija šādu vienošanos pārkāptu. Ukrainas atbalstītāji arī aicinājuši Zelenski uzlabot attiecības ar Vašingtonu. "Prezidentam Zelenskim jāatrod iespēja atjaunot attiecības ar Amerikas prezidentu," mudināja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Baltijas dalība
Pirms samita Londonā, uz kuru Baltijas valstu pārstāvji netika uzaicināti, tiešsaistē notika Stārmera un Baltijas valstu līderu saruna. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā "TV24" norādīja, ka Baltijas valstis paudušas skaidru nostāju, ka to neuzaicināšana uz sarunām Londonā nav pieņemama. Britu premjers esot atvainojies par šo faktu.
"Baltijas valstis savu viedokli pauda. Ceru, ka tas vairs tādā veidā neatkārtosies.
Līdzīgu pozīciju pauda arī Lietuva un Igaunija, bet būsim arī reālisti. Patlaban nav pieņemti lēmumi ar konkrētiem izpildāmiem jautājumiem," paziņoja Rinkēvičs. Viņaprāt, Eiropadomes sanāksme, kas notiks 6. martā, būs tā vieta, kur jālemj par budžeta deficīta griestu atcelšanu aizsardzības izdevumiem un par Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu Ukrainai.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
