13.2 °C
Ukrainā patlaban notiekošās krievu ofensīvas galvenajam spiedienam vajadzētu beigties pēc pusotra diviem mēnešiem, uzskata Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirillo Budanovs.
Šādu viedokli viņš pauda, atbildot uz Kijivas Ekonomikas augstskolas absolventu jautājumiem, vēsta žurnāls "Forbes Ukraine".
"Pēc pusotra līdz diviem mēnešiem galvenajam [Krievijas armijas] spiedienam vajadzētu beigties, jo ofensīva jau ir ieilgusi,"
sacīja Budanovs.
Desmit gadus ilgstošā kara pieredze liecina, ka ofensīvas potenciāls "nevienai pusei nav ilgāks par diviem mēnešiem", norādīja Budanovs.
Agresora uzbrukuma operācija tuvojas trim mēnešiem, tāpēc turpmāk būs vērojams zināms kritums, sacīja HUR vadītājs.
"Taču mēs zinām, ka pēc krituma un neliela atslābuma būs jauni ienaidnieka uzbrukuma mēģinājumi. Un mēs tam gatavojamies," norādīja Budanovs.
HUR vadītājs izteicās arī par virkni citu jautājumu, arī pērnvasar Krievijā notikušo "Vagner" dumpi.
"To, ka šis militārais dumpis notiks, mēs zinājām vēl pusgadu iepriekš. Diemžēl tagad šādu kustību mēs vairs nemanām,"
atzina Budanovs.
"Ja mēs runājam par nosacītu etnisko grupu sacelšanos, tad tam ir nepieciešams līderis uz vietas. Ir labs līderis, viņš ir ar mums, bet viņš iegūst iespējas. Tad mēs varam par kaut ko runāt," teica Budanovs.
Viņš nekonkretizēja, par kuru līderi un etnisko grupu viņš runā.
HUR vadītājs uzsvēra, ka "nekas nekad nenotiek pats no sevis", arī vagneriešu dumpis tik gatavots "jau labu laiku iepriekš".
"Vagner" dibinātājs Jevgēņijs Prigožins bija "sarežģīta personība, ultrapatriots", un ar viņa "patriotiskajām" jūtām galu galā izdevās nomanipulēt Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko, skaidroja Budanovs.
"Viņš (Prigožins) gatavojās ieiet Kremlī, domās tiešām gāja glābt Krieviju. Taču viņam paskaidroja - ja tu ieiesi, tevi neviens nevarēs apmānīt. Bet ar to tu Krieviju uzreiz nevis izglābsi, bet gan saplosīsi. Jo uzreiz tu būsi Kremlī, bet nominālā valsts vadība būs kaut kur citur," norādīja HUR vadītājs.
Šos "patriotisma" argumentus Prigožinam klāstījis Lukašenko, jo neviens cits neesot varējis algotņu līderi pārliecināt, sacīja Budanovs.
Krievija ziņo par ukraiņu nostiprināšanos Kurskas apgabalā
Krievijas propagandisti un militārie blogeri trešdien ziņo, ka ukraiņu karavīri, kas naktī uz otrdienu iebrukuši Krievijas Kurskas apgabalā, nostiprinājušies pierobežas zonā.
Ukrainas puse notikumus Kurskas apgabalā pagaidām nekā nav komentējusi.
Krievijas Aizsardzības ministrijai tuvie kanāli platformā "Telegram" vēsta, ka Ukrainas armijas vienības Kurskas apgabala Sudžas rajonā ieņēmušas Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus.
Vistālāk no robežas - četru kilometru attālumā - atrodas Darjina.
Tiek arī apgalvots, ka Ukrainas karaspēks mēģinājis pārņemt kontroli pār automaģistrāli Riļska-Sudža.
Propagandisti apgalvo, ka Ukrainas armija ir pavirzījusies uz Sudžas rietumu priekšpilsētu Gončarovku, kas atrodas astoņu kilometru attālumā no robežas, kur, pēc neapstiprinātām ziņām, notiek kaujas.
Kaujas notiekot arī pierobežas saimniecībā "Oļešņa".
Saskaņā ar citām ziņām Ukrainas armijas vienības atrodas Darjinā, Sverdļikovē, Gogoļevkā, Gončarovkā, bet Aļešnā ukraiņu karavīri pārņēmuši kontroli pār Krievijas atbalsta punktiem.
Turklāt tiek ziņots, ka ukraiņu karavīri, iespējams, veic Sudžas-Beļicas šosejas attālinātu mīnēšanu.
Militārie blogeri apgalvo, ka Kurskas apgabalā frontes platums ir desmit līdz 11 kilometri, un šaurā frontes posmā ukraiņi pavirzījusies desmit kilometrus uz rietumiem no Sudžas.
"Telegram" kanāls "Dva majora" vēsta, ka "nav iespējams izsist Ukrainas spēkus no ieņemtās teritorijas" un ka Sudžas pilsēta ir "praktiski evakuēta".
Saskaņā ar propagandistu ziņām Kurskas apgabala teritorijā esot iegājuši viens vai divi Ukrainas armijas bataljoni.
Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien apgalvoja, ka nav pieļauta Ukrainas spēku virzīšanās dziļi Krievijas teritorijā.
Kurskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksejs Smirnovs pavēstīja, ka viņš naktī ziņojis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam par iespējamu dronu un raķešu triecienu šim reģionam, kā arī to, ka no pierobežas apvidiem tiek izvesti cilvēki. Pēc viņa teiktā, varasiestādes evakuējušas aptuveni 200 cilvēkus, bet vairāki tūkstoši devušies prom ar saviem transportlīdzekļiem.
Putins Kurskas apgabalā notiekošo nodēvēja par Ukrainas "liela mēroga provokāciju".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
