Turpinām publicēt žurnālista Ata Klimoviča reportāžu – dienasgrāmatu no Ukrainas. Publikācijas pirmā un otrā daļa "Latvijas Avīzes" 24. jūlija un 1. augusta numurā.

Sarunas ar ukraiņu karavīriem frontē ir draudzīgas, jo esam labi sabiedrotie. Labi saprotamies, it īpaši ar tiem, kas mani pazīst jau divu gadu garumā. Iztiekam bez liekas diplomātijas, runājam tieši. Par Latviju un latviešu sniegto palīdzību dzirdu daudz labu vārdu, taču manī šoreiz paliek zināma vainas apziņa par Eiropas Savienības un NATO nepadarīto. Situācija frontē ir nelāga, daudzos kauju iecirkņos krievi virzās un virzās uz priekšu. Jāatzīst, Rietumu palīdzība ir stipri novēlota un nepietiekama. Galvenais jautājums – cik ilgam laikam vēl pietiks spēka ukraiņu karavīriem?

29. jūlijs

Esmu industriālā teritorijā Čerkasos, kur atrodas uzņēmums, kas ražo bagijus armijai. Vārds "ražo" atbilst precīzi, jo šeit tos saliek kopā pilnībā. Te top korpuss un viss pārējais, bet motori paņemti no vācu "VW". Kārtējo reizi varu pārliecināties, cik daudz Ukrainā prasmīgu un talantīgu meistaru. Uzņēmums nav liels, bet mēneša laikā uz fronti spējīgs nosūtīt apmēram astoņus bagijus un pikapus. Vīri nostiprina bagiju uz lafetes, un varu doties ceļā. Virziens – Poltava, tad Harkiva un tālāk līdz Slovjanskai.