Reaģējot uz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizīti Krievijā, Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstis nesūtīs nevienu ministru uz Ungāriju tās Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā, vēsta tīmekļa izdevums "Euractiv" un citi mediji.
Lietuva samazinās savu politisko pārstāvniecību pasākumos Ungārijā, un valsts prezidents Gitans Nausēda par vizīti Budapeštā izlems, konsultējoties ar citiem Eiropas Savienības līderiem, ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Žīgimants Paviļonis un vairāki avoti valdībā, kas vēlējās palikt anonīmi.
"Pagaidām esam nolēmuši vienkārši ierobežot savu līdzdalību politiskā līmenī Ungārijā,"
pavēstīja Paviļonis. Viņš apliecināja, ka tādai pozīcijai piekrīt gan valdība, gan prezidents.
Budapešta, kas no jūlija sākuma uz sešiem mēnešiem ir ES prezidējošā valsts, otrdien rīkoja neformālu sanāksmi par konkurenci atbildīgajiem ministriem, taču Lietuvu un lielāko daļu citu ES dalībvalstu tajā pārstāvēja zemāka līmeņa amatpersonas.
Lietuvu sanāksmē pārstāvēja valsts vēstnieks Ungārijā Mindaugs Rukštele, lai gan ierasti tādas sanāksmes apmeklē ministri vai viceministri. Paviļonis uzsvēra, ka Lietuva ir vienota ar tiem, kurus neapmierina Orbāna pozīcija.
Briselē un ES galvaspilsētās spēkā pieņemas sajūta, ka Ungārijas līderis izmanto ES prezidentūru saviem mērķiem, nevis ES pārstāvniecībai.
Ziņu vietne "Euractiv" noskaidrojusi, ka vairākas ES valstis, tostarp Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija, uz neformālajām ministru sanāksmēm, kas jūlijā notiks Budapeštā, nosūtīs zemāka līmeņa amatpersonas. Arī citas valstis apsver šādu iespējamību.
Avoti Lietuvas valdībā BNS sacīja, ka Lietuva ir nolēmusi nepiedalīties Budapeštas organizētajās ministru līmeņa neformālajās sanāksmēs, tomēr viceministri tās varētu apmeklēt.
Līdzīgi rīkosies arī Latvija un Igaunija, norādījuši avoti.
Un arī lielākās ES dalībvalstis, piemēram, Francija un Vācija samazinot savu pārstāvniecību Ungārijā notiekošajās sanāksmēs, ziņo BNS.