No 1. jūlija līdz gada noslēgumam Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts būs Ungārija. Tās premjerministrs Viktors Orbāns, kura Krievijai draudzīgā politika Rietumiem allaž radījusi galvassāpes, jau vakar ieradās negaidītā vizītē Kijivā. Pretēji oficiālajiem apgalvojumiem, nav skaidrs, cik lielā mērā Ungārijas ES prezidentūra un Orbāna viesošanās pie Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska savā starpā saistītas, jo Ungārijas nostāja Ukrainas jautājumā līdz šim radikāli atšķīrusies no ES līnijas. Komentētāji Rietumos tomēr spriež, ka Ungārijas prezidentūra ES Ukrainas politiku neietekmēs. Kā nesen izteicies iepriekšējās prezidējošās valsts Beļģijas premjers Aleksandrs de Kro: "Prezidentūra nenozīmē, ka jūs esat Eiropas šefs. Prezidentūra nozīmē, ka jūs esat tas, kuram jāmeklē kompromiss."

Kas ir īstais iemesls?

Par gaidāmo Orbāna braucienu mediji uzzināja burtiski pāris stundas pirms Ungārijas premjera kortežs izbrauca Kijivas ielās. Dažs Eiropas valsts līderis kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā pabijis vairākas reizes, bet Orbānam šī ir pirmā vizīte Kijivā kopš 2012. gada, vēl promaskaviskā prezidenta Viktora Janukoviča laika. Anonīmi avoti Budapeštā medijiem apgalvojuši, ka galvenais Orbāna brauciena iemesls ir divpusējās attiecības, visvairāk Aizkarpatu Ukrainā, valsts rietumos dzīvojošās ungāru minoritātes statuss. Ungārijas vadība ne reizi sūdzējusies, ka Kijiva ierobežojot tās tiesības. Neoficiāli spriež, ka pēdējo nedēļu laikā pēc grūtām sarunām domstarpības šajā ziņā izlīdzinātas, kas arī pavēris ceļu Orbāna vizītei. Proti, Ukraina piekāpusies jautājumos par ungāru valodas lietošanu skolās un zināmu etnisko ungāru reģiona autonomiju, lai panāktu, ka Ungārija neliks veto un netraucēs tās ES iestāšanās sarunām.