Sunny 23 °C
T. 22.05
Emīlija
Martins Gauss.
Martins Gauss.
Foto: LETA

Cilvēks. Martins Gauss kļūst nervozs. Par atturīgo, pieklājīgo un nosvērto "Air Baltic" valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu stāsta, ka viņš uzsvērti izvairās no Latvijas sabiedrības un tās rīkotajiem publiskajiem pasākumiem tieši tādēļ, lai viņam nevarētu pārmest saistību ar tiem vai citiem politiskajiem spēkiem.

Jāsaka, ka no ārvalstīm uzaicinātajam un labu algu saņemošajam aviouzņēmuma vadītājam tik tiešām viens no svarīgiem rīcības motīviem varētu būt spēt noturēties savā amatā neatkarīgi no politisko vēju pārmaiņām.

Taču šis uzvedības modelis pagājušajā nedēļā M. Gausu pievīla. Reaģējot uz kritiku par nule pārdotā 340 miljonus lielā "Air Baltic" obligāciju laidiena milzīgo 14,5% gada kuponu (tā pati procentu likme vien ir, tikai nosaukums cits), Martins Gauss, šķiet, pirmo reizi savā nu jau gandrīz 13 gadus ilgajā "Air Baltic" vadītāja karjeras laikā zaudēja savaldīšanos un atļāvās asi novērtēt kritizētāju kompetenci. "Patlaban ir liels troksnis šeit, to es saprotu. Daudzi pašpasludināti eksperti tagad apspriež kapitāla tirgus lietas, lai gan Latvijā nemaz nav bijis šādu piemēru. 

Es patiešām "izbaudu", lasot šos prātojumus. Var redzēt, ka nav nekādu zināšanu par to, kā šīs lietas strādā, un tiem, kuri bļauj visskaļāk, ir vismazāk zināšanu," 

TV3 paudis Martins Gauss. Viņš arī izteicies, ka "Air Baltic" nākotnē tikai augšot un sagaidāmajai akciju tirgošanai biržā vajadzētu ienest papildu kapitālu, kas uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli, tāpat jau pēc diviem gadiem būšot iespēja lūkot pārfinansēt šo obligāciju laidienu ar izdevīgākiem nosacījumiem.

Un te jāsaka, ka bijušā pilota un pašreizējā uzņēmuma vadītāja augstprātīgajai attieksmei pret kritiku ir visai ļodzīgs pamats. Pirmā netiešu kritiku par šo obligāciju laidienu izteica specializētā un autoritatīvā biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", ierindojot to starp augsta riska spekulatīvajām obligācijām jeb t. s. "junk bonds". Savukārt kompetences līmenis virknei Latvijas ekonomistu un finansistu, kas vairāk vai mazāk aizplīvurotā formā kritiski izteicās par šo darījumu, diez vai ir zemāks nekā pašam Gausam. Nav arī jābūt nekādam finanšu ģēnijam, lai saprastu: ja gadā procentu maksājumos jāmaksā 49,3 miljoni eiro, bet 

lielākais, ko "Air Baltic" Gausa pārvaldības gados spējis nopelnīt ir 33,9 miljoni vienā gadā, tad kaut kas te īsti kārtībā nav un darījums ir visai problemātisks. 

Tādēļ jādomā, ka Gausa nervozitātes pamatā ir varbūtība, ka apstākļu izpēte, kādēļ valstij gandrīz pilnībā piederošajam uzņēmumam bija jāaizņemas tik dārgi, varētu padarīt ļodzīgas paša valdes priekšsēdētāja krēsla kājas.

Prieks. Dotas tiesības nemācīties krievu valodu

Beidzot divus garus gadus pēc tam, kad Krievija uzsāka netaisnīgu karu pret Ukrainu, Saeima pieņēmusi izmaiņas Izglītības likumā, kas dod skolēniem tiesības atteikties no krievu valodas apguves.

Kā zināms, līdz šim Latvijas skolās krievu valoda ir populārākā otra apgūstamā svešvaloda.

Bieži vien šī popularitāte gan bija saistīta ar to, ka lielā daļā skolu cita otrā svešvaloda vienkārši netika piedāvāta. 

Kā iemeslu bieži vien minot gan pedagogu trūkumu, gan vecāku vēlmi, lai bērni apgūtu krievu valodu.

Jau sākoties karam, tika nolemts pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, pārejot tikai uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu apguvi. Taču netika padomāts par tiem, kuri jau šobrīd vairs nevēlas apgūt krievu valodu. Pērnā gada nogalē grozījumus Izglītības likumā, kas ļautu jau tagad atteikties no krievu valodas, iesniedza Nacionālās apvienības deputāti. Nu tie beidzot pieņemti, kaut zināms, ka bija skolēni, kuri no krievu valodas apguves atteicās jau iepriekš, kamēr juridiska risinājuma tam vēl nebija.

Tomēr prieku par šo izmaiņu pieņemšanu aptumšo bažas, vai skolas, kuru skolēni vairs nevēlēsies mācīties krievu valodu, jau no 1. septembra tiešām spēs nodrošināt citu svešvalodu apguvi. Šobrīd norit darbs, lai tiktu sagatavoti jauni vācu un franču valodas skolotāji, tomēr vienas vasaras laikā viņus apmācīt nepagūs. Jaunpieņemtais likums gan ļaus skolām dalīties ar saviem svešvalodu skolotājiem, taču skolotāji jau tā mēdz būt pārslogoti un ne visi gribēs mācīt vēl kādā skolā.

Tāpat jāsaprot, ka vien atteikšanās no krievu valodas apguves pamatskolās latviskāku vidi nenodrošinās. 

Ja darba devēji daudzviet turpinās saviem potenciālajiem darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, jaunieši, kas nezinās šo valodu, būs sliktākā pozīcijā darba tirgū un var vienkārši aizbraukt no Latvijas.

Ir jābūt konsekvencei: ja valsts atzīst, ka tagad prioritāte ir ES valstu valodu apguve, stingrāk jāvēršas pret tiem, kas joprojām uzspiež krievu valodu apkalpojošā sfērā un citviet.

Reklāma

Darījums. Piedāvājums, no kura grūti atteikties

Ko jūs iesāktu, ja uz nepilniem diviem mēnešiem kļūtu par Eiropas Parlamenta deputātu? Laika apmēram tik daudz, lai "apsildītu degunu". Ja šis periods iekrīt laikā, kad visi deputāti jau atrodas ceļa jūtīs, gaidot vēlēšanas, diez vai pat tas īsti izdosies. Žurnālists Ansis Pūpols, kurš pirms pieciem gadiem kandidēja no Nacionālās apvienības saraksta un palika otrais aiz strīpas, diez vai iepriekš bija īpaši domājis par šādu iespēju, tomēr atbilde viņam ilgi nebija jāmeklē. 

"Es parunāju ar kolēğiem, un mēs nolēmām, ka mans nākamo pāris mēnešu atalgojums Eiropas Parlamentā lieti noderēs filmēšanas tehnikas iegādei. 

Mums kā reizi vajadzīgs jauns "Nikons" ar 8k filmēšanas opciju un droniņš, kas klusu pietuvinātos blēžu objektiem," aizvadītajā nedēļā tviterī ierakstīja Pūpols neilgi pēc tam, kad publiski parādījās ziņa, ka EP deputāte Dace Melbārde noliks mandātu, jo pieņēmusi piedāvājumu kļūt par Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri.

Dace Melbārde izvēlējusies pamest Eiroparlamenta kuģi, pirms tas piestājis ostā.

Netrūka tādu, kas tviterī pārmeta Pūpolam cinismu, materiālismu, bezatbildību un citas nelietības, lai gan tas, ka lielā deputāta alga ir ļoti motivējošs faktors lielai daļai kandidātu no Latvijas, nav nekāds noslēpums. Vienkārši parasti to pieņemts noklusēt. Tā kā Pūpols ar savu tvītu izsauca uguni uz sevi, nenovērtēti palikuši Melnbārdes politiskie manevri aizvadītā EP sasaukuma laikā, kurā viņa gan paspējusi nomainīt partiju (no NA pārgājusi uz "Jauno Vienotību"), gan priekšlaicīgi pametusi kuģi, lai nodrošinātu sev turpmāko karjeru. Vai tas nozīmē, ka arī "JV" vairs netic, ka pēc visiem pēdējā laika skandāliem tai ir iespēja iegūt plašu pārstāvniecību EP? Ārlietu ministre Baiba Braže sauc par dezinformāciju aizdomas, ka partija palīdzējusi iekārtot Melbārdi amatā, tā esot bijusi viņas pašas vēlme. 

"Es uzrunāju Daci, jo vēlos ar viņu kopā strādāt un novērtēju viņas zināšanas," tviterī raksta Braže.

Jāpiebilst, ka Pūpols deputāta mandātu un algu ieguvis arī tāpēc, ka no tā atteicās 2019. gada vēlēšanās trešo vietu ieguvušais NA kandidāts – pašreizējais Saeimas deputāts Edvīns Šnore.

Pārsteigums. TV ekrānos izsmej Putina režīmu

Jau otro reizi nepilna mēneša laikā kādu no Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem satriecis kiberuzbrukums. 17. aprīlī "Tet" ukraiņu kanāla "Freedom" tiešraides laikā 20 minūšu garumā tika atskaņotas Krievijas mākslinieku dziesmas un propagandas klipi, bet 9. maijā gandrīz 10 minūtes tika pārņemts serveris Bulgārijā, kuru uzņēmums "Balticom" izmantojis interaktīvās televīzijas pārraidīšanai. Sākotnēji šķitis, ka uzbrukuma laikā visos kanālos pārraidīta 9. maija parāde pie Kremļa Maskavā, taču vēlāk sākusies pārraide, kurā krievu valodā izsmieta Krievija un Putina režīms.

Nav īsti skaidrs, kurš varētu būt veicis kiberuzbrukumu, taču video beigās redzams Krievijas impērijas oficiālais melni-dzelteni-baltais karogs laika posmā no 1858. līdz 1896. gadam, kura izmantošanu mūsdienās it kā atbalsta Krievijas nacionālisti, kā arī Krievijas monarhijas atbalstītāji. 

Tāpat ekrānā vairākkārt redzama saite uz kādu platformas "Telegram" saziņas grupu "CleanTheRussia" (latviski – "Iztīri Krieviju").

Interesanti, ka viens no "Balticom" īpašniekiem Genādijs Smirnovs ir diezgan aktīvs vietnes "Instagram" izmantotājs, tur redzami viņa biežie ceļojumi, tostarp uz Krieviju – gan uz Maskavu, gan Sanktpēterburgu, gan Sočiem, apmeklējot "Jauno vilni". Tāpat redzams attēls no 2021. gada, kurā Smirnovs nofotografējies pie imperiālās Krievijas jūras flotes admirāļa Aleksandra Možaiska vārdā nosauktās Militārās kosmosa aģentūras, kas bāzēta Sanktpēterburgā un ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām militārajām izglītības iestādēm Krievijā. Smirnovs attēla parakstā norāda, ka absolvējis šo universitāti pirms 40 gadiem un todien saticies ar saviem studiju biedriem.

Paša "Balticom" uzņēmuma slava ir diezgan krieviska – no milzīgā krievu valodā raidošu kanālu apjoma, videomateriāliem noprotams, ka uzņēmuma darba valoda ir tikai krievu, līdz mārketinga kampaņām, kuras lielākoties vērstas krieviski runājošās auditorijas pievilināšanai.

Runājot par kiberuzbrukumu, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT norādījusi, ka paša "Balticom" infrastruktūra nav uzlauzta un uzbrukums nav bijis vērsts tieši pret Latvijas infrastruktūru, taču to tāpat var uzskatīt par Krievijas veiktu hibrīdkaru. "Šis piegādātājs nodrošina šo IP televīzijas pakalpojumu vairākiem citu valstu operatoriem. Un 

šobrīd viņu pusē tiek veikta izmeklēšana un pārbaudes par to, kas un kādā veidā noticis, kā tas ticis uzlauzts," 

skaidroja "CERT" eksperts Gints Mālkalnietis.

Bažīgu dara gan tas, ka "Balticom" īpašnieks ir ar apšaubāmu vēsturi, gan fakts, ka vismaz daļēji "Balticom" infrastruktūra atrodas citā valstī, nevis Latvijā, kas nozīmē, ka ir apgrūtināta spēja novērtēt serveru drošību un spēju pretoties šāda veida uzbrukumiem. Pēdējo mēnešu aktivitātes acīmredzami rāda, ka šībrīža kiberkara apstākļos uzņēmumi nedrīkst paļauties uz citu valstu infrastruktūru, īpaši tādu, kuru ietekmējot var pārņemt tik sensitīvu pakalpojumu. Kā norāda CERT – šādas provokācijas, visticamāk, turpināsies arī nākotnē un ir jābūt gatavībā tām.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ilze Kuzmina, Raivis Šveicars, Olafs Zvejnieks.

Aptauja

Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma