Šovasar aprit 100 gadu, kopš Lietuvā tika dibināta Dziesmu svētku tradīcija. Pirmie Lietuvas Dziesmu svētki notika Kauņā, un tur dzimusi arī profesore un kultūras eksperte Rūta Muktupāvela, kuras komentāru pavadībā skatītājiem 5. jūlijā plkst. 20.40 Latvijas Televīzijā būs iespējams baudīt lietuviešu spēcīgos dziedājumus un kopā sanākšanas burvību. Rūta atklāj, ka tagad, kad Latvijas Kultūras akadēmijas rektores amats nodots Dāvja Sīmaņa rokās, viņai atliek vairāk laika baudīt kultūras notikumus gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Sarunā viņa stāsta, kādas ir raksturīgākās lietuviešu paražas un kā Lietuvā radusies Dziesmu svētku tradīcija.
Lai arī esat dzimusi Lietuvā, jau vairāk nekā 30 gadus dzīvojat Latvijā. Kādas ir jūsu attiecības ar savu lietuvisko identitāti? Vai uzturat saikni ar savu lietuvību?
Varbūt mazliet neērti atzīties, bet es īsti nejūtu, ka būtu kaut kā īpaši jākopj sava lietuvība. Ja mani pārņem ilgas, iesēžos mašīnā, braucu uz Lietuvu un izbaudu tās klātbūtni kultūras notikumu un man svarīgu cilvēku veidolā, tāpēc mākslīgi nav nepieciešams kultivēt savu identitāti. Protams, valodu es neesmu pazaudējusi, tajā, kaut arī ar latviešu akcentu, runā arī mūsu bērni. Ik pa laikam palasu medijus, lai zinātu, kas tur notiek, tomēr laika distance dara savu. Esmu Latvijas pilsone un ikdienā domāju latviski. Starp citu, mani vecāki nāk no Zemgales, kur Lietuva robežojas ar Latviju. Zemgaļi, kurši un sēļi ir trīs seno baltu ciltis, kas vieno abas mūsu valstis.
Mums ir kopīga robeža, kuru abās tās pusēs apdzīvojušas vienas un tās pašas baltu ciltis. Vēl joprojām nereti saucam sevi par brāļiem, par māsām, un arī ārzemniekiem mūs grūti atšķirt. Vai tiešām var teikt, ka Latvija un Lietuva ir tik līdzīgas, kā mums gribētos domāt un ticēt?
Rūta Muktupāvela: Gan jā, gan nē. Lingvistiskā ziņā mēs, bez šaubām, esam līdzīgi, pārstāvam vienu – baltu – valodu grupu. Ja jūs nedēļu padzīvotu Lietuvā, diezgan ātri sāktu kaut ko arī saprast. Būtu tikai jāpierod pie mainīgā uzsvara. Mentalitātes ziņā gan mēs neesam tik līdzīgi. Lietuvieši, manuprāt, līdzīgāki latgaliešiem, savukārt vidzemnieki un kurzemnieki, šķiet, tuvāki igauņu mentalitātei. Tāpat kā kartē, arī savā būtībā latvieši ir kaut kur pa vidu. Kaut man studenti ir teikuši, piemēram, ka starptautiskos pasākumos, ja piedalās visu trīs Baltijas valstu pārstāvji, viņiem vieglāk uzsākt komunikāciju ar lietuviešiem – viņi liekas atvērtāki.