Februāra nogalē otru reizi tika pasniegta Kormūzikas balva – vienīgais apbalvojums Latvijā, kura mērķis ir godināt gada izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā. 

Par 2024. gada kora vadītāju tika atzīts Jurģis Cābulis, bet par gada kori – Inta Teterovska vadītais jauniešu koris "Balsis". "Latvijas Avīze" satikās ar diriģentu Intu Teterovski, lai runātu par daudziem jautājumiem – par kora "Balsis" iniciatīvu uzrunāt nedzirdīgus klausītājus, par Īles baznīcas atjaunošanu, par brīvprātīgo darbu, bet visbūtiskāk likās izvaicāt par gruzdošo jautājumu – kā notiek Dziesmu svētku procesa norise ikdienā un kā veidojas tradīcijas nākotne.

Šogad gaidāmi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, 2023. gadā aizvadījām Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus. Vai Dziesmu svētku biedrība savā darbā iekļauj abus svētkus?

I. Teterovskis: Protams, ņemot vērā Dziesmu svētku tradīciju un atzīstot tās nacionālo vērtību, tie arī jāuztver kā viens vesels, vien ministriju dalījums visu laiku rada manāmus un nemanāmus klupšanas akmeņus, ne vienmēr sazobe un sistēmas ir līdzīgas.

Tagadējās valdības rīcības plānā beidzot ir abu šo organizatorisko struktūru apvienošana. Šobrīd viena ministrija saka, ka Dziesmu svētki ir reizi piecos gados, otra – tieši to pašu. Piedodiet, man Dziesmu svētki ir katrus divus vai trīs gadus! Tieši tāpat jebkuram citam diriģentam, deju kolektīva vadītājam, jebkuram kokļu ansambļa vai pūtēju orķestra vadītājam. Cikls ir divi un trīs! Procesā esošie visu laiku brīnās, kā ministri var teikt – svētki ir reizi piecos gados! Līdz šim gan izglītības, gan kultūras ministriem trūcis padomnieku Dziesmu svētku jautājumos, un process buksē, darbs pie abu svētku apvienošanas joprojām nav uzsākts. Tagad nāks jaunā izglītības ministre, atkal paies laiks.