15.7 °C
Vasarnīcā ir neliels sakņu dārzs, kas katru gadu tiek intensīvi izmantots dažādu kultūru audzēšanai. Rezultātā zeme ir noplicināta un vairs nav tik ražīga. Kā to labāk uzlabot? Vai palīdzētu, ja kādu gadu neko nestādītu, ļautu zemei atpūsties? Jautā Inga Makrecka.
Iestrādā kompostu
Augsnes auglības ielabošana ir svarīgs pasākums, lai augi maksimāli labi augtu un dotu gaidīto ražu.
Agronome Mārīte Gailīte kā labāko un vērtīgāko līdzekli mazdārziņa augsnes ielabošanai iesaka kompostu, ko katrs dārzkopis var sagatavot pats, izmantojot dārza augu atliekas un virtuves atkritumus. Ātrākai procesa norisei var lietot biokompostētājus.
Komposts uzlabo augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības un rosina dzīvās būtnes augsnē, sevišķi sliekas, kas ir dabīgi augsnes irdinātāji. Tas satur augiem vērtīgo slāpekli un kāliju. Komposts jāiestrādā augsnes augšējā slānī – ne dziļāk par 5–15 cm, kur viegli piekļūst gaiss un atrodas lielākā daļa augu barojošo sakņu, ir visaktīvākā mikroflora.
Kompostu nedrīkst atstāt uz augsnes virsmas, jo tas izžūs un zaudēs savu bioloģisko aktivitāti.
Ļauj augsnei atpūsties
Ja cilvēks ir gatavs vienu gadu dārzā neko sev neaudzēt, var pavasarī iesēt kādu no tauriņziežiem, piemēram, zirņus, un pirms ziedēšanas tos nopļaut un iestrādāt zemē. Zaļmēslojuma augus, piemēram, baltās sinepes, eļļas rutkus, rudzus, var iesēt arī augustā vai septembrī un iestrādāt augsnē pirms sala, galvenais – neļaujot izveidoties sēklām.
Īpaši vērtīgi ir rudzi, kuru sakņu izdalījumi dezinficē augsni un ierobežo vairāku patogēno mikroorganismu attīstību.
Zaļmēslojuma augu audzēšana uzlabo augsnes auglību, samazina augsnes nogurumu, palīdz pret augsnes sablīvēšanos un nomāc nezāļu attīstību.
Šo kultūru sakņu izdalītās vielas palīdz šķīdināt augsnē esošos barības elementus, kas atrodami grūti šķīstošos savienojumos. Spēcīgās saknes, iedziļinoties augsnē, no augsnes apakšējiem slāņiem uz augšu paceļ jaunus barības elementu krājumus, kas kļūs pieejami kultūraugiem nākamajā gadā.
