Esmu manījusi, ka veikalos tirgotais medus ir šķidrs. Ja tas būtu dabīgs un neapstrādāts, tam būtu jākristalizējas. Vai uz medus etiķetes jānorāda, ka tas ir karsēts vai kā citādi apstrādāts? Ko nozīmē norāde – medus maisījums? Jautā Ināra Aizkrauklē.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone paskaidro, ka biškopji kristalizējušos medu atsilda, lai apmierinātu pircēju vēlmi lietot vijīgas, plūstošas konsistences medu, ko viegli paņemt no trauka. 

Lai novērstu medus kristalizēšanos vai izkausētu sakristalizējušos medu, to silda mērenā temperatūrā, kas nepārsniedz 45 grādus. Atsildot medu pie šādas temperatūras, tā kvalitāte un bioloģiskā aktivitāte nemainās. 

Medus marķējumā nav jānorāda, ka tas atsildīts, jo, atsildot pie noteiktās temperatūras, medus kvalitāte nemainās, tikai tā konsistence.

PVD eksperte apstiprina, ka patērētāju bieži vien mulsinot medus marķējumā norāde “medus maisījums”, un paskaidro – tā ir tikai norāde par medus izcelsmes valsti. 

Normatīvajos aktos noteikts – ja medus izcelsmes valsts ir vairāk nekā viena Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešā valsts, norādi par izcelsmes valstīm var aizstāt ar vienu no šādām norādēm:

  • “ES valstīs ražota medus maisījums” (piemēram, Latvijā iegūts medus sajaukts ar Lietuvā iegūtu medu),
  • “ES valstīs un ārpus ES valstīm ražota medus maisījums” (piemēram, Latvijā ievāktais medus tiek sajaukts ar medu, kas iegūts Ķīnā),
  • “ārpus ES valstīm ražota medus maisījums” (piemēram, Ukrainā ie-vāktais medus sajaukts ar Argentīnā vāktu medu).

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.