15 °C
Arī ziemā jāapciemo drava. Ja bites ir mierīgas, tām nekā netrūkst, un tās labi pārziemos. Tad vasarā var cerēt uz brangu medus ienesumu.
Biškopis Jānis Vainovskis iesaka pārbaudīt bišu saimi, paklausoties pie skrejas. Vispirms pieliek ausi skrejai un ieklausās. Stropā ir jābūt klusumam. Tad viegli pieklauvē pie stropa un ausās atkal – bišu kamolam būtu jārada vienmērīga, līgana, izbrīna pilna skaņa, kas ceļas un noplok gluži kā vilnis. Kamols stropā sanot iedūcas, izdzirdot traucētāju, un, kad nekādas briesmas nesajūt, atkal nomierinās. Ja tā ir, stropā – vismaz līdz pārbaudes brīdim – viss ir kārtībā, bites ir veselas, mierīgi ziemo, barības pietiek, un vienīgais traucētājs ir pats bitenieks.
Novērš nemieru
Taču, ja stropā bišu dziesmas dzirdamas, jau pieliecoties pie skrejas, tas liecina, ka stropā ir kāda ziemošanas problēma un nepatikšanas. Tad pēc iespējas ātrāk apseko stropu. Nemiera iemesli var būt dažādi. Piemēram, ziemošanu traucē savairojušās varras ērces vai kāda slimība. Stropā arī var būt iekļuvuši grauzēji .
Dažkārt vainojams bitenieks pats, ja pārāk cītīgi sasedzis saimi un tā nelaikā sākusi perot.
Perošanu pārbauda šādi - atver jumtiņu un pabāž roku zem spilvena, uz sedziņas. Ja jūt siltumu, tas liecina, ka stropā ir peri. Lai novērstu šo situāciju, steigšus noņem lieko pakojumu: plāksnes sānos, segas no augšpuses. Pazeminoties temperatūrai ligzdas telpā, var cerēt, ka bites nāks pie prāta un ieskatīsies kalendārā. Tad tās pašas likvidēs perus. Ja uz perošanas nemieru tās piespiedis izdzīvošanas instinkts – saime jūt, ka ir apdraudēta, slima, tad ir grūtāk tai palīdzēt. Ja nav pieredzes biškopībā, labāk nedarīt neko. Taču, visticamāk, šāda saime pavasari nesagaidīs vai būs ļoti novājināta. Der arī pārbaudīt nemierīgās saimes barības krājumus – varbūt tās trūkst.
Dodas apgaitā
Dravu apskata regulāri. Nav vienmēr jāklausās bišu dziesmas, bet noteikti apstaigā un vizuāli novērtē bišu mājiņas. Piemēram, biteniekam Jānim Vainovskim dravā vienugad bija uzradies jauns kārumnieks, iespējams – lapsa. Tas pamanās mazajiem koka stropiņiem atvērt jumtiņus, noņemt segumus un kāri izlaizīt visu medu, cik ar mēli var aizsniegt. Ja laupītājas ir caunas, tās aiz sevis atstāj īstu postažu, prot pat izņemt un izmētāt rāmjus.
Lielu postu nodara arī cirslīši un peles. Par to klātbūtni stropā liecina vaska un bišu atliekas uz skrejas. Ar pelēm vieglāk tikt galā, jo to likvidēšanai var izmantot indi. Taču cirslīši ir kukaiņēdāji, un to gardums ir bites. Laupītāju var mēģināt izbaidīt no stropa, bet skrejai pielikt priekšā metāla sietu.
Pamanot kādu postītāju, mēģina kaut kā pasargāt stropu. Taču tad uz dravu jāiet ik pēc dienām divām trim, lai konstatētu, vai stropa postītāji nav atraduši jaunu veidu, kā laupīt iesāktajā vai citā namiņā tikt pie kārotās maltītes. Sevišķi viegli sapostīt putuplasta stropus.
Ja pēc apgaitas dravā nekāda nelūgtu viesu klātbūtne nav manāma, pārbauda, vai stropā nav iekļuvis mitrums, vai ventilācija ir pietiekama. Lēnām paceļ jumtiņus un pārbauda spilvenu. Ja segums mitrs, to nomaina.
Atvaira zīlītes
No zīlītēm koka stropu, kam ir laipiņa, labi pasargā priekšā pielikts dēlītis ar līstīti apakšmalā. Dēlīšus iegūst, sadalot stropa korpusa ārējās aplodas (tā var izmantot veco inventāru). No vienas iznāk četri stropa platuma dēlīši ar līstītēm, kuras pie skrejas gādā par ventilāciju, bet neļauj piekļūt putniem. Zīlītes klauvē pie pieliktā dēlīša, bet bites to nejūt.
Ja stropam ir paceļama laipiņa, to paceļ un garām sabāž skujas, lai putni nevar pielīst skrejai. Ja nav laipiņas, pieliek plāksni un nostiprina ar mietiņiem, kurus iesprauž zemē. Var izdomāt kādu citu atraktīvu risi-nājumu, kas nenosprosto stropa skreju (saimei vajadzīga ventilācija), bet neļauj piekļūt putniem.
Zīlīšu lielākais nedarbs ir nevis izvilināto bišu apēšana, bet ziemošanas kamola miera traucēšana.
Padoms!
- Putuplasta stropiem noteikti izgatavo virsū liekamus sieta kupolus, citādi tos no postītājiem nevar nosargāt. Ilgāk kalpos sieti, kuru stieples ir valcētas ar plastmasas segumu, vai tā sauktie trušu sieti, kas paredzēti tieši ārtelpām.
- Ap stropiem neder likt tā sauktos pretputnu tīklus (lieto ogulājiem), jo tajos lidoņi bieži sapinas.
