Izvēloties ananasu, par tā gatavību nevar spriest pēc mizas krāsas, jo atkarībā no šķirnes miza var būt tumšzaļa, dzeltenīga, oranži dzeltena vai sarkandzeltena.

Smarža un izskats

Galvenā augļa gatavības un kvalitātes pazīme ir spēcīga, patīkama smarža. Ja aromātam ir rūgtuma vai pelējuma piesmaka, ananass nav izmantojams.

Par augļa svaigumu liecina zaļš, nesavītis lapu čemurs. Par gatavības pazīmi bieži uzskata arī lapu čemura kustīgumu un to, ka atsevišķas lapas var viegli izraut, tomēr tas var arī maldināt.

Ja ananass ir gatavs, aromātisks, bet skābs, tas acīmredzot audzis vēsākā laikā nekā parasti. Nedaudz maigāku to var padarīt, uz mirkli iegremdējot sālsūdenī.

Ja ananasa actiņa, kas ir katrā tā šūnā ir ļoti tumšā krāsā vai pildīta ar šķidrumu, auglis ir sācis bojāties.

Ananasa lielums nav proporcionāls kvalitātei – lielie augļi nav ne saldāki, ne sulīgāki par mazajiem.

Veselībai un gatavošanai

Nogatavojies ananass satur daudz karotīna un kālija, kas labvēlīgi iedarbojas uz ādu un asinsriti.

Ananass palīdz sašķelt olbaltumu, tāpēc sulu var izmantot gaļas marinēšanai pirms cepšanas, lai padarītu to mīkstāku un sulīgāku.

Nevajag svaigu ananasu pievienot saldēdienam, kura sastāvā ir želatīns, jo bromelīns neļauj tam sarecēt.

Ja gadās pārēsties, smaguma sajūtu vēdērā palīdz mazināt ananasa šķēlīte maltītes beigās. Apēdot dažas ananasa šķēles, uzņemam cilvēkam nepieciešamo C vitamīna dienas devu. Šis vitamīns stimulē imūnsistēmu un ir spēcīgs antioksidants.