"Kaut kas starp sparģeli un rabarberu," tā invazīvās sugas – dižsūrenes – jauno dzinumu garšu raksturo radoša māksliniece un dabas pazinēja Magone Boleiko. Šāds gastronomisks uzbrukums sūrenēm gan dažādos ēdienkarti, gan ierobežos to audzes.

Par Latvijas bambusiem dēvē Japānas un Sahalīnas dižsūrenes – tām ir liela auguma dekoratīvi dzinumi, taču tās ir agresīvas, strauji vairojas, savulaik ievazātas kā dekoratīvi augi. No sūrenēm tomēr var gūt arī kādu praktisku labumu – to jaunie dzinumi ir itin gardi. Vislabāk tos vākt un ēst, kamēr tie nav garāki par divdesmit centimetriem. Pēc tam tie kļūst stiegraini. Dzinumus var vākt visu gadu, taču pavasarī tie ir visvērtīgākie un sulīgākie. Griež dzinumu pēc iespējas garāku, līdz saknei. Par to, ka šis augs nav indīgs un droši ēdams, bažu nav. Zemēs, kur tas aug savvaļā, dižsūrenes ir populāra ēdmaņa. Arī interneta tīmeklī atrodams liels daudzums recepšu no tām.

Magone atgādina, ka, veidojot savu ēdienkarti, galvenais princips ir dažādība. Tādēļ kopā ar citiem, jau ierasti ēdamiem dārza augiem viņa izmēģina arī savvaļas augus, kuru lietošana pārtikā ir piemirsta vai maz popularizēta. 

Protams, nevienu augu nevajag ēst pārāk daudz un ilgi. Pietiks, ja ģimenei būs dažas sūreņu asnu ēdienreizes pavasarī. 

Piemēram, tie ir gardi gatavoti līdzīgi kā sparģeļi – viegli tvaicēti, sviestā apcepti, ar olu. Derēs arī rabarberu vietā uzgriezti uz plātsmaizes saldajā versijā.