Saņēmām vēstuli, kurā teikts, ka mūsu mežā ir ap 1 ha liels biotops – tur augot kāds īpašs augs. Tā ir diezgan mitra vieta, un tas mums nebūtu liels zaudējums, ja šo meža nogabalu atstātu neizcirstu. Bet mulsinošs bija vēstules pēdējais teikums, ka “par notikušajām izmaiņām lūdzam ziņot”. Ko tas īsti nozīmē? Vai mums ir kādi pienākumi vai varbūt aizliegumi? Jautā Aija Z.

Dabas skaitīšana beigusies

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Ilze Reinika skaidro – no 2017. gada pārvaldes uzdevumā Latvijā ir veikta dabas skaitīšana. Vērtējot pļavu, purvu, mežu, upju, ezeru, piejūras un iekšzemes kāpu, alu un iežu atsegumu atbilstību Eiropas Savienības nozīmes biotopu statusam, valsts, pašvaldības un privātos īpašumos tika veikti apsekojumi noteiktās vietās noteiktā laikā. Tos īstenojot, Latvija tika sadalīta 495 kvadrātos, un katru gadu tika apsekota noteikta daļa no tiem. 

Dabas skaitīšana ir pabeigta, un īpašnieki, kuru īpašumos ir atklāts biotops, par to ir informēti.

“Minētais vēstules fragments ir daļa no dabas skaitīšanas meža īpašnieka vēstules, ar kuru īpašnieks tiek informēts, kurā zemes vienībā kāds biotopa veids atklāts. Noslēdzošās meža īpašnieku vēstules tika izsūtītas 2022. gada janvārī. Līdz ar to vēstules saņēmējam vairs nav nepieciešams sazināties ar pārvaldi, taču izskaidrosim vēstulē pausto,” klāsta DAP speciāliste.

Informācija par izmaiņām

“Biotopu apzināšana ir laikietilpīgs process. Proti, eksperts apseko un izvērtē teritoriju dabā, aizpilda anketu par redzēto un kopā ar kartogrāfisko materiālu iesniedz pārvaldei. Tā paša gada ziemā cits eksperts kontrolieris vēlreiz pārbaudīja iesniegto informāciju, salīdzināja to ar vēsturiskajiem datiem un citu pieejamo informāciju. Jautājumu gadījumā nākamajā sezonā teritorija tika atkārtoti apsekota, lai precizētu informāciju. Līdz ar to dažkārt radās situācijas, ka kāda īpašuma apsekošana notika vairākus gadus, jo tikai pēc pilnīgas divu ekspertu vienprātības par biotopa esamību tika izsūtīta vēstule īpašniekam, ka šādas dabas vērtības atrodamas viņa īpašumā,” stāsta Ilze Reinika.

Ņemot vērā pārbaužu ilgumu, īpašniekiem izsūtītajās vēstulēs izskanēja aicinājums informēt DAP par pārveidotajiem biotopiem. 

Piemēram, kopš pārbaužu veikšanas meža biotops var tikt daļēji vai pilnībā izcirsts, pļava uzarta un turpmāk kalpot par lauksaimniecības platību utt.

 Par šādiem pārveidotajiem biotopiem DAP aicināja ziņot rakstveidā, jo šī informācija ļauj precizēt dabas skaitīšanas datus par biotopu kopumu Latvijā. Ja konkrētajā mežā, pļavā vai citā biotopā nav veiktas izmaiņas, par to pārvalde nebija jāinformē.

Ierobežojumi tikai mikroliegumā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā

Dabas skaitīšanas vēstulēs nekas par aizsargājamiem augiem neesot minēts. Tāpat jāvērš uzmanība, ka dabas skaitīšanas mērķis bijis iegūt informāciju, nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu vai noteikt saimnieciskās darbības aizliegumus. 

Saimnieciskās darbības ierobežojumi Latvijā tiek noteikti tikai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikroliegumu izveidošanu atbilstīgi biotopu aizsardzības mērķiem un to ekoloģiskajām prasībām.

Ja jautājuma uzdevējam ir vēlme pārbaudīt, vai konkrētā vēstule ir minētās dabas skaitīšanas dati, DAP aicina sazināties ar pārvaldi un nosaukt konkrētās vēstules izdošanas datumu un numuru.

Uzziņa

Plašāk par dabas skaitīšanu ikviens var uzzināt interneta vietnē: www.daba.gov.lv vai skaitamdabu.gov.lv. Tās rezultāti bez maksas pie-ejami DAP dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols: https://ozols.gov.lv/pub. Ievadot sistēmā konkrētu kadastra numuru, var iepa-zīties ar aktuālo dabas vērtību informāciju šajā zemes vienībā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.