Piektdiena, 22. septembris, ir termiņš, līdz kuram Eiropas Komisija (EK) lūgusi "kopienas, zinātniekus un ieinteresētās puses" nosūtīt tai jaunākos datus par vilku populācijām un priekšlikumus to regulēšanai.

Reklāma

Briseles nodoms ir nepieciešamības gadījumā izstrādāt jaunas normas, kurās būtu līdzsvarotas dabas aizsardzības, lauksaimnieku un sabiedrības drošības intereses. Līdz šim vilkus daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs drīkstēja nogalināt tikai tad, ja tie apdraudēja cilvēka dzīvību, taču ne dabiskā vidē, savvaļā. 

Pēdējo gadu prakse liecina, ka pelēkie plēsoņas šīs privilēģijas sāk izmantot ļaunprātīgi, kamdēļ aug neapmierinātība gan no lauksaimnieku, gan lauku tūrisma puses.

Vilki atgriežas

Septembra sākumā izplatītajā EK paziņojumā bija teikts: "Vilku atgriešanās tajos ES reģionos, kur to ilgu laiku nebija, aizvien biežāk noved pie konfliktiem ar vietējo zemnieku un mednieku kopienām, īpaši tajās vietās, kur pasākumi uzbrukumu novēršanai mājlopiem nav veikti pilnā mērā."

Savu viedokli 4. septembrī tāpat pauda EK prezidente Urzula fon der Leiena: 

"Vilku baru koncentrācija dažos Eiropas apgabalos kļuvusi par reālām briesmām mājlopiem un potenciāli arī cilvēkiem. 

Es aicinu vietējās un valstu varasiestādes rīkoties tur, kur tas nepieciešams. Pastāvošā ES likumdošana īstenībā jau to atļauj." Fon der Leienai ar vilkiem ir gandrīz personīga pieredze – pagājušā gada septembrī vilks ielauzās viņas lauku īpašumā Burgdorfā Lejassaksijas federālajā zemē un nokoda politiķei mīļo trīsdesmit gadus veco poniju Dolliju.

Vēsturiski par iznīcināmiem un bīstamiem uzskatītie vilki ir ļoti efektīvi izmantojuši kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma Eiropā ieviestās tos sargājušās likumdošanas normas. Statistika liecina, ka ES 2012. gadā uzskaitīti ap 10 tūkstoši vilku, bet 2022. gadā to bija 19 tūkstoši un skaits turpina augt. Austrijā 2021. gadā vilki nogalināja 680 mājdzīvniekus (pieaugums par aptuveni 230% kopš 90. gadu sākuma), Francijā, kur 90. gados tie skaitījās retums, 2022. gadā 12 tūkstošus, bet Vācijā 2020. gadā teju četrus tūkstošus. 2017. gadā pirmo vilku vairāk nekā 200 gadu laikā atkal ieraudzīja Dānijā; tajā pašā gadā pēc simts gadu pauzes arī Luksemburgā, bet 2019. gadā vienā no Nīderlandes nacionālajiem parkiem. Jāatgādina, ka nosauktās valstis ir ļoti blīvi apdzīvotas un tajās ir ļoti maz mežu vai atmatu. Vilks iemācījies sadzīvot ar cilvēka klātbūtni un vairs nevairās no tā radītās vides tik ļoti kā senāk. 2020. gadā Covid-19 mājsēdes laikā Itālijas vidienes Skanno pilsētiņā Abruco kalnos iedzīvotāji sociālajos tīklos izvietoja sižetu, kā vilku bars tukšajās ielās medī tur iemaldījušos briedi. Vilku parādīšanās kalnu ciemos fiksēta arī Spānijā. 

Sākumā vilku atgriešanos daudzviet uztvēra pat ar prieku, taču tagad, kad politiķiem aizvien biežāk nākas taisnoties fermeru auditorijās un rēķināt tiem kompensācijas par plēsoņu nodarītajiem zaudējumiem, attieksme mainās, 

kaut daudzi vides draugi vilku baru mazināšanu joprojām uzskata par nepieļaujamu.

Nav droši

Par vilkus sargājošo likumu atvieglošanu šajā laikā jau spriež Francijas valdībā un 22. septembrī par to debatēs arī Vācijas Bundestāgā. Pēc vācu vides ekspertu aprēķiniem, valstī ir līdz 2000 vilku ar trim līdz septiņiem iemītniekiem barā un tos vairs nevar uzskatīt par apdraudētu sugu. Kā vilku apdzīvotākie novadi minēta Brandenburga, Lejassaksija un Saksija. Taču Vācijas mediji liecina, ka akūta problēma vilki ir arī mežainajā un kalnainajā Švarcvaldes reģionā Bādenes-Virtembergas federālajā zemē Vācijas dienvidrietumos. Tie tur ieceļo un apmetas arī no citiem apgabaliem un kaimiņzemju Alpu reģioniem. Taču Švarcvaldē ir tradicionāla lopu ganīšana kalnu ganībās. Fermeri vēlas, lai ganību sezonas laikā vilku vispār nebūtu ne tuvumā, jo pret tiem nepalīdzot pat divarpus metru augsti žogi. Ja vara neko nedarīs, daļa lopkopju sola atmest tradicionālajam rūpalam ar roku, savukārt tas negatīvi ietekmēšot ne tikai pārtikas jomu, bet arī vēsturisko kalnu kultūrainavu ar aitu un govju ganāmpulkiem un tūrisma attīstību.

Lauku tūrisma uzņēmēji Švarcvaldē sāk uzskatīt, ka zirgu izjāžu rīkošana kalnos drīz vairs nebūs droša.

Vācijas kaimiņzemē Šveicē vides ministrs Alberts Resti pirmdien parlamentā brīdināja, ka vilku populācija Šveicē pēdējā laikā ik gadu pieaug par 30% un nu valstī ir vairāk nekā 300 šo dzīvnieku. 2019. gadā to bija ap simts. Valdība steidzīgi uzsākusi konsultācijas ar vietvarām par tālāko rīcību. Tās vēl nav noslēgušās, taču, iespējams, kantonu pašvaldībām tiks ļauta vilku skaita samazināšana, ja plēsoņu bari radīs draudus. Šveicē pēdējā laikā reģistrēti vairāk nekā 1500 gadījumi, kad vilki nokož aitas, govis, teļus, kazas, zirgus un citus mājdzīvniekus, kas pamatīgi satraucis šveiciešus.

Tikmēr Īrijā, kur vilki skaitās izzuduši, Īrijas Dabas fonds un parlamentā pārstāvētā Zaļā partija pirms dažiem gadiem vēl aicināja debatēt par to reintroducēšanu, tas ir, atgriešanu dabā. Taču pagājušajā nedēļā Zaļās partijas pārstāvis presei uzsvēra, ka tāds jautājums nav ne valdības, ne arī pašas partijas dienaskārtībā. Vietējās bioloģisko zemnieku organizācijas runasvīrs Vinsents Rodijs žurnālistiem paudis, ka vilku reintroducēšana būtu "neprātīga ideja".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.