17 °C
Ir labi racionāli novērtēt savu ķermeni. Iespējams, varam ko uzlabot, sekmēt dzīvesveida paradumus, tomēr savs ķermenis neatkarīgi ne no kā ir jāpieņem un jāmīl tieši tāds, kāds tas ir. Mūsu aizspriedumi nereti sniedzas dziļi neapzinātā līmenī. Piemēram, 2016. gadā žurnālā "Frontiers in Psychology" tika publicēts pētījums, kas atklāja, ka darba devēji retāk pieņem darbā cilvēkus ar lieko svaru nekā viņu vienaudžus ar līdzīgām kompetencēm, izglītību un spējām.
Jāatzīmē, ka priekšstati par ķermeņa kompozīciju gadsimtu griezumā stipri mainās. Pirms tūkstošiem gadu pilnīgas, izteiktas formas tika uzskatītas par pārticības, pievilcības, pilnības un veselības garantu. No vēlās renesanses līdz 20. gadsimtam aktuālas kļuva korsetes, kas izcēla sievietes vidukli un atbalstīja krūtis.
Pavisam nesen, 20. gs. beigās, modes žurnālu lappuses caurvija tievas, kalsnas, izteikti vājas modeles, kas bojāja ne vien savu, bet arī daudzu sekotāju veselību. Sākot ar 1920. gadu (1920.–1980. gads) jaunu sieviešu vidū izcēlās ēšanas traucējumu epidēmija. Šajos gados priekšstatu par ideālo sievieti veidoja viskalsnākais sievietes tēls vēsturē. Bet, sākot ar 1940. gadu, aktuālāki atkal sāka kļūt mazliet pilnīgāki ķermeņa tipi. Tas ir laiks, kad aktrises Merilinas Monro tēls šķita vistuvāk ideālam.
Astoņdesmitajos gados, lai arī kalsnums vēl joprojām bija populārs, aizvien lielāku ievērību izpelnījās spēcīgi un atlētiski ķermeņa tipi. No vienas puses, anoreksijas gadījumu skaits sasniedza visaugstāko mirstības līmeni, no otras puses, Pasaules Veselības organizācija brīdināja par pieaugošo aptaukošanās epidēmiju.
Mūsu gadsimta sākumā novērots liels cilvēku pašapziņas trūkums. Kā liecināja Common Sense Media ziņojums, kas publicēts 2015. gadā, līdz 7 gadu vecumam katrs ceturtais bērns ir ievērojis kādu diētu, bet
gandrīz trešdaļa bērnu 5–6 gadu vecumā uzskatīja, ka viņu ķermeņa forma nav gana laba.
Sākot ar 2010. gadu, tika meklēts zelta vidusceļš. 2015. gadā sociālos tīklos sāka parādīties plus size modeles.
Statistika par ķermeņa uztveri 2023. gadā
1. Vairāk nekā 50% pieaugušo ASV, Lielbritānijā, Austrālijā, Francijā un Vācijā atzina, ka ikdienā pastāv problēmas ar ķermeņa, tā formas un svara nepieņemšanu.
2. Aptuveni 25% pusaudžu māc bažas par muskuļu masas trūkumu.
3. 6,8% puišu un 19,6% meiteņu Austrālijā pauž izteiktu neapmierinātību ar savu ķermeni.
4. 20% Vācijā dzīvojošo bērnu un pusaudžu (zēnu) uzskata, ka ir ar lieko ķermeņa svaru, 15% baidās pieņemties svarā, 25% ir neapmierināti ar savu ķermeni. Tas veicina diētu, steroīdu lietošanu un ēšanas traucējumu izplatību.
5. 85% Francijā dzīvojošo studentu ir neapmierināti ar savu muskuļu apjomu un formu.
6. Apsekojot vairāk par 50 000 pieaugušo (kungi), 41% uzskata, ka ķermeņa masa ir par lielu, 16% ziņoja, ka nejūtas labi peldbiksēs, 11% uzskata, ka nav pievilcīgi.
7. 50% 13 gadus vecu amerikāņu meiteņu jūtas nelaimīgas savā ķermenī. Šis cipars pieaug līdz 80%, meitenēm sasniedzot 17 gadu vecumu. 80% meiteņu baidās pieņemties svarā.
8. Pētot 657 meitenes Spānijā, aptuveni 50% vēlas iegūt labāku ķermeņa formu, pat ja iekļaujas normāla ķermeņa svara kategorijā.
9. Šveicē, pētot 1000 pieaugušas sievietes (30–74 gadi), neskatoties uz to, ka 73% iekļāvās normālā ķermeņa svara kategorijā, vairāk nekā 70% izteica vēlmi būt slaidākas. Tās pašas vēlmes bija raksturīgas dāmām virs 65 gadiem (65% tika novērtētas kā normāla ķermeņa svara, bet 62% vēlējās iegūt slaidākas ķermeņa aprises).
10. 70% sieviešu atsakās no dažādām aktivitātēm sava ķermeņa formu/tēla dēļ.
11. Pētījumā ar 50 000 dalībnieču 60% uzskata, ka ir ar lieko ķermeņa masu, kā arī izteikti par to satraucas, 30% nejūtas labi peldkostīmā un 20% uzskata, ka nav pievilcīgas.
Ikdienā aizvien vairāk savu brīvo laiku pavadām, lietojot sociālos tīklus. Piemēram, pētījumā ASV konstatēts, ka 24% jauniešu tiešsaistē atrodas nepārtraukti. Tomēr tā nav tikai jauniešu problēma, arī pieaugušie sevi salīdzina ar citiem, reaģē uz fotošopētām un filtrētām bildēm, kas laika gaitā rada milzu pašvērtējuma traucējumus.
Kādā pētījumā Londonā 81% iedzīvotāju apgalvo, ka koriģē savas bildes pirms publicēšanas. Biežākās korekcijas tiek veiktas ar sejas ādu (54%), sejas formu (47%), rokām (46%), acīm (42%), kājām (24%).
Bilžu uzlabošana mūsdienu kultūrā rada nereālu perfekciju, kas neeksistē.
Mūsdienās populāras ir kļuvušas dažādas uztura ekspertu norādes sociālajos tīklos. Tomēr ne vienmēr tām var uzticēties, un tās ne vienmēr ir atbilstīgas, uz zinātniskiem faktiem balstītas. 2019. gadā Glāzgovas universitātes komanda Lielbritānijā izpētīja, ka 90% influenceru sniedz neatbilstošas un pat nepareizas, neuzticamas uztura norādes. Šis pētījums, kurā tika iesaistīti influenceri ar vismaz 80 000 sekotāju katram, pierāda sociālo mediju iespējamo destruktīvo spēku un ietekmi.
Lai gan nevaram kontrolēt citus cilvēkus, tāpat nespējam izmainīt savu ģenētisko informāciju, tomēr varam ietekmēt savas domas, vārdus un darbus, kas savā ziņā nosaka mūsu likteni un visu, kas ar mums notiek vai nenotiek. Tieši tādēļ šobrīd veselība tiek definēta gan kā fiziska, gan mentāla labklājība.
Šeit atrodami statistikas datu avoti: https://breakbingeeating.com/body-image-statistics/
