Mērķis ir iekļūt Eiropas iekārojamo maratonu galvgalī, līdz ar to nevaram iztikt bez elites skrējējiem, "Latvijas Avīzei" skaidro "Rimi" Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords.
Bijušais bokseris, šobrīd Rīgas domes deputāts Mairis Briedis pēc šī gada maratona sociālajos tīklos ierakstīja: "Tūkstošiem latviešu maksā par dalību maratonā, domājot, ka skries savā starpā, bet tad atbrauc šie Kenijas čaļi un mierīgi savāc visu balvu fondu. Sanāk, ka cilvēki vienkārši sametās viņiem prēmijām."
Garajās distancēs pasaulē izsenis dominē Āfrikas skrējēji un arī Rīgas maratonā ar dažiem izņēmumiem viņi savus talantus atrādījuši kopš 2007. gada. Šajā reizē maratonā vīriešiem pirmie septiņi bija melnā kontinenta pārstāvji, sievietēm – pirmās piecas, un tieši tādi paši skaitļi arī uz pusi īsākā distancē.
Kā spēcīgie afrikāņu skrējēji nokļūst Rīgā – viņi ir jāsameklē, jāieinteresē vai paši atrod mūs?
A. Nords: Jebkuriem lielajiem starptautiskajiem vieglatlētikas mačiem, kāds ir arī "Rimi" Rīgas maratons, vienošanās ar augstākā līmeņa atlētiem obligāti notiek caur aģentiem, kuru licences regulē Pasaules vieglatlētikas savienība (WA). Esam sadarbojušies ar aģentiem no visas pasaules. Maratoni konkurē ar savu reputāciju, cik ātras ir trases, kāds ir menedžments, balvu fonds, un svarīgi arī, kurā laikā notiek. Ir arī tā dēvētās starta naudas un citas ekstras – izmitināšana, ceļš, zaķi. WA bronzas kvalitātes zīmi dabūjām 2011. gadā, kopš tā laika reputācija gājusi uz augšu un Rīga kļuvusi ļoti populāra. Nākamais pavērsiens bija, kad 2023. gadā sarīkojām pirmo pasaules čempionātu skriešanā, atbrauca 450 topa līmeņa atlēti un pārliecinājās, ka Rīgā ir ātras trases, organizācija laba. Tas aiznesa Rīgas vārdu pasaulē, tāpēc mums ar aģentiem kļuvis daudz vieglāk runāt.
Sebastians Save, kurš aprīlī laboja pasaules rekordu maratonā, 2023. gadā Rīgā pusmaratonā uzvarēja ar jaunu trases rekordu, tika sasniegts pasaules rekords jūdzē gan vīriešiem, gan sievietēm.
Ziņas apceļoja visu pasauli, un šie laiki dod signālus visiem pārējiem atlētiem, kā arī parastajiem maratona tūristiem, jo liela daļa pēc šī faktora izvēlas, kurā maratonā piedalīties.
Cik jāmaksā par to, lai elites skrējēji startētu Rīgā?
Nebūtu korekti, ja atklātu šo informāciju. Summas var svārstīties no dažiem simtiem līdz desmitiem tūkstošu, bet tādu šogad nebija. Lai dabūtu Sebastianu Savi, tagad nāktos maksāt vismaz simt tūkstošus. Mūsu līmenis ir līdz desmit tūkstošiem eiro. Atminamies, ka pagājušajā gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra organizēja influencera "Ishowspeed" parādīšanos Latvijā un honorārs izskanēja publiski (30 tūkstoši eiro).
Balvu fonds plus piedalīšanās maksas – cik šis budžets Rīgas maratonam ir liels?
Līdz simt tūkstošiem eiro gadā. Ja ir iespēja, mēģinām dabūt arī ļoti atpazīstamus skrējējus, un tad budžets var variēt. Kopējās maratona izmaksas pārsniedz divus miljonus eiro, cenšamies izdevumus sabalansēt. Ar lielajām metropolēm nevaram konkurēt, bet, piemēram, pusmaratonā sievietēm pēc ranga punktiem pašreiz esam "Top 10", kas ir ļoti labs rādītājs. Ar naudu nevaram mētāties, tāpēc jāspēlē ļoti gudri. Rīgā šogad bija plānojusi startēt Šarona Lokedi, bet viņa nepaspēja atjaunoties pēc Bostonas maratona, kur aprīlī uzvarēja otro gadu pēc kārtas.
2023. un 2024. gadā Rīgas maratonā uzvarēja Latvijas, Gruzijas un Somijas sportisti. Kāpēc tad nebija afrikāņu?
2023. gadā viss fokuss bija uz pasaules skriešanas čempionātu Rīgā un tautas sportu. Ir bijuši gadi, kad lielāku uzsvaru liekam uz pusmaratonu. Tas atkarīgs arī no budžeta, prioritāte vienmēr ir tautas sports un bērni.
Kā tu atbildētu uz Maira Brieža ierakstu, ka vietējie dalībnieki sametas prēmijām kenijiešiem?
99,99 procentiem dalībnieku tas ir tautas sports, un viņus absolūti neinteresē balvu fonds. Tam arī nesametās. Organizatoriskās izmaksas ir lielākas nekā divi miljoni, dalības maksas nosedz labi ja 30 procentus. Gribam būt tādi, kur cilvēki var atļauties skriet, salīdzinot ar dalības maksām citos maratonos Eiropā, esam absolūti demokrātiskajā galā. Latvijas skolu kausā, kas notiek maratona nedēļas nogalē, dalība ir trīs eiro, esam secinājuši, ka, dodot par brīvu, cilvēki nenovērtē un neatnāk. Desmit tūkstoši bērnu skrien pilnībā bez maksas. Ja kāds tā spriež (kā Briedis), tas parāda absolūtu neizpratni par pasākuma būtību.
Šogad kopumā skrēja vairāk nekā 46 tūkstoši cilvēku, kas bija par sešiem tūkstošiem vairāk nekā pērn. Liels lēciens.
Jā, liels. Pēc mūsu prognozēm ap jauno gadu redzam, ka varētu būt labi rādītāji, un attiecīgi plānojam visus resursus. Prieks, ka turpinās tautas sporta sprādziens un šogad pirmo reizi esam lielāki par Dziesmu svētkiem.
Kāds ir mērķis turpmākajiem pāris gadiem – kādos virzienos attīstīties?
Noteikti turpināsim pievērst lielu uzmanību, lai maratons būtu ļoti iekļaujošs, šogad bija rekordliels skaits – gandrīz 600 dalībnieku ar kustību traucējumiem, ieskaitot viņu asistentus. Tas mums ir pilnīgi jauns virziens, domāsim, kā organizēt, lai visiem būtu vieta.
Garajās distancēs izaugsmes iespējas ir lielas, nākamgad mainīsim trasi, jo Vanšu tiltu gaida remonts. Starptautiskā līmenī – mērķis ir līdz Rīgas maratona 40. jubilejai (2030. gadā) iekļūt Eiropas iekārojamo skriešanas galamērķu desmitniekā.
Varbūt gribas nokost kādu pilsētu konkrēti – Varšavu, Prāgu?
Vienmēr esam būvējuši savu notikumu kā festivālu, nav balstīts uz vienu distanci. Frankfurtē skrien 30 tūkstoši, Londonā – 60 tūkstoši maratonistu, bet tur ir tikai viena distance. Mēs kā maza metropole nevaram koncentrēties uz vienu, tāpēc esam taisījuši pilsētas svētku festivālu, kur skrien visi. Ar to lepojamies, un nav nekāda mazvērtības kompleksa, ka tik daudzi skrien sešus kilometrus, jo pēc tam viņi pāriet uz desmit kilometriem, pusmaratonu un maratonu. Nekur citur nav tādas bērnu dienas kā mums, un arī tādas kombinācijas, kur vienā nedēļas nogalē ir četras augstākā līmeņa WA distances – jūdze, desmit kilometri, pusmaratons un maratons. Šī pieeja ir atmaksājusies. Iesaistām arī Latvijas mākslu un kultūru, pie Brīvības pieminekļa dzied simtiem koristu. Esam priekšā Baltijā, gribētu būt vienā kompānijā ar Valensiju, Kopenhāgenu, Berlīni, Vīni, Prāgu.
Agrs starta laiks
- Artis Drēziņš, "Latvijas Avīzes" žurnālists: "Esmu noskrējis 118 maratonus, ierasti dalības maksa Eiropas valstīs ir ap 70–100 eiro, bet mazākos maratonos tās ir zemākas. Šogad skrēju Spānijā, vēl ar sievu esam pieteikušies Medokas maratonam Francijā septembrī. Rīgas maratonā jau ilgāku laiku neesmu piedalījies, man nepatīk ļoti agrais starta laiks – 7.00. Nekur citur nav bijis tik agri, agrākais 8.30 vai 9.00, šķiet, Itālijā."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
13.1 °C
























































































































































































































































