Saeima 23. maijā lems par Rēzeknes domes atlaišanas likuma pieņemšanu 1. lasījumā, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien šo projektu neatbalstīja. 

Lielā mērā deputātu viedokli ietekmēja Saeimas Juridiskā biroja atzinums, kurā bija secināts, ka domes atlaišanai nav juridiska pamata. Tas nozīmē – ja kāds apstrīdētu domes atlaišanu Satversmes tiesā, ir risks zaudēt tiesvedību. Balsis komisijas sēdē sadalījās uz pusēm – konceptuāli par Rēzeknes domes atlaišanu bija deputāti no "Jaunās Vienotības" ("JV"), "Progresīvajiem" un Nacionālās apvienības (NA), kā arī komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. 

Pārējo politisko spēku deputāti balsoja pret vai atturējās – tostarp no valdībā pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).

Latvijas Zemnieku savienība, kas ir galvenā ZZS dalīborganizācija, tagad nav pārstāvēta Rēzeknes domē, kurā ir "Progresīvie" un Nacionālā apvienība, kas uz savas ādas ir pieredzējuši domē valdošā vairākuma – no amata atstādinātā mēra Aleksandra Bartaševiča vadītās "Kopā Latvijai" deputātu – darbību, nerēķinoties ar opozīcijas viedokli. Rēzeknes domes opozīcijā ir arī domnieki no "Apvienotā saraksta" partijām – Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas Zaļās partijas –, bet viņu kolēģi Saeimas komisijas sēdē neatbalstīja likumprojektu, atsaucoties uz Juridiskā biroja atzinumu. Ja dominēs politiskie argumenti, tad Saeima var nobalsot par šo projektu, bet to, visticamāk, izšķirs koalīcijas kopīgs viedoklis, par ko tā varētu lemt pirmdien.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis komisijas sēdē, viņa paša vārdiem runājot, bija lakonisks, norādot uz projekta anotācijā minētajiem argumentiem. Taču Juridiskais birojs tajā saredzēja tikai divus likuma pārkāpumus, bet arī tie, pēc biroja vecākā konsultanta Edvīna Danovska domām, nevar būt par pamatu pašvaldības domes atlaišanai, kas ir galējais līdzeklis.