Šodien, 14. maijā, "Arēnā Rīga" komponista, multiinstrumentālista, grupas "Pērkons" radītāja un līdera Jura Kulakova draugi un domubiedri mākslā un dzīvē aicina uz latviešu mūzikas dižgara piemiņas lielkoncertu "Sirds kā pērkondārds".
Tajā piedalīsies grupas "Pērkons", "Instrumenti", "DaGamba", "Menuets", Liepājas Simfoniskais orķestris, dziedātājs Nauris Puntulis, ģitārists Armands Alksnis, "Trīs Latvijas tenori" (Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs), vijolniece Justīne Kulakova-Sipņevska, mūziķi Ainars Virga, Uldis Marhilevičs, flautiste Liene Sējāne, RTU vīru koris "Gaudeamus", Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara" diriģentes Airas Birziņas vadībā un vēl daudzi, daudzi citi mākslinieki.
Pagājušajā nedēļā "Latvijas Avīze" koncerta māksliniecisko vadītāju, mūziķi Reini Sējānu satika grupas "Instrumenti" studijā Pārdaugavā, kur viena pēc otras ritēja intensīvas mēģinājumu stundas.
Koncertā jūs spēlēšot īstos Jura Kulakova sintezatorus, vai tiešām sintezatoram, elektroniskam instrumentam, gluži kā senajām klavierēm katram ir sava skaņa?
R. Sējāns: Šodien visi spēlē ar kompjūteru palīdzību, tur visi instrumenti atbilstoši paraugiem, bet vecos laikos tas bija mazliet citādi. Tikt pie Kulakova instrumentiem likās ārkārtīgi svarīgi, jo daudzās dziesmās skan ļoti īpašas sintezatora skaņas, un šīs dziesmas mums saistās tieši ar tām. Kad tika radīts leģendārais sintezators "Yamaha DX7", virkne dziesmu tapušas tieši ar "tām" skaņām, tas bija pilnīgi pašpietiekams mūzikas instruments. Turklāt neviens arī nekautrējās izmantot sintezatoru oriģinālās skaņas, bija normāla lieta uz tām pilnībā bāzēt kompozīciju.
Veiksmīgā kārtā instrumenti tiešām nonāca pie manis, un tad urbos cauri, pēc iespējas cenzdamies atpazīt īstos.
No Jura kolekcijas paņēmām četrus viņa darba instrumentus, viņam to ir ļoti daudz. Pieļauju, ka Jura meita Justīne tikai pamazām sāk aptvert, kāda bagātība ir palikušie sintezatoru krājumi. Mēs izvēlējāmies, atļāvāmies aizņemties tos, kurus visbiežāk bijām redzējuši uz skatuves, arī jau minēto leģendāro "DX7", ar kuru radīta "Zaļā dziesma", tā skaņas atpazīstam arī "Balādē par gulbi" un "Dienišķajā dziesmā".
Tās skaņas jau visiem skan ausīs, ar šo sintezatoru Juris strādāja ne vien koncertos, ar to veikti arī studijas ieraksti, tieši tāpēc tam gribējās pieiet tik rūpīgi.
Kas vēl skanēs koncertā?
Kulakovs atstājis tik milzīgi daudz mūzikas; koncertu veidi, žanri un vietas, kā arī izpildītāju sastāvu variācijas varētu būt tik dažādas… Tomēr sapratām, ka būtiskākā muzikālā nodaļa Kulakova dzīvē, protams, bija "Pērkons", tāpēc koncertu būvējām ap to. Tiesa, šoreiz nenospēlēsim ārkārtīgi daudz superīgu gabalu, bet par to nebēdājamies, jo noteikti būs citi koncerti, kuri, piemēram, varētu norisināties kādā baznīcā, kur varēs izpildīt Kulakova kantātes. Vēl ir arī brīnišķīgie kora mūzikas darbi un daudzi citi, bet negribam visu salikt vienā kaudzē, tāpēc pavisam mērķtiecīgi gājām uz tādu kārtīgu roku, turklāt izpildīsim tikai un vienīgi Jura Kulakova radītu mūziku. Atskaitot gan vienu dziesmu – manis sarakstīto veltījumu Kulakovam "Sirds kā pērkondārds".
Šī dziesma februārī parādījās tieši īstajā laikā…
Toreiz bija mistiska sajūta, pat nevaru izskaidrot, kas tādos brīžos notiek, jo manī skumjas mijās ar milzīgu iekšēju vēlmi kaut ko pateikt. Mūzika sāka nākt ārā, un jutos tā, itin kā kāds runātu caur mani, tas bija ļoti neparasti.