13.2 °C
Te nu tas ir – spraucas asparāgs no zemes un iepriecina gardēžus. Esmu gandarīta, ka to, pirms gadiem desmit vispirms nogaršojot restorānā, nu esmu iemācījusies tos gatavot un varu piedāvāt ciemiņiem.
Lielu lomu uz šķīvja spēlē piedevas.Sparģeļi sader ar vārītām olām, makaroniem, lasi, bekonu.
Nu jau tirgū un veikalu plauktos ārzemniekus – spāņus, itāliešus – nomaina vietējie sparģeļi. Tos vispirms gribas nokraukšķināt tāpat, bez vārīšanas.
Sparģeļi ir vieni no pirmajiem pavasara dārzeņiem, kas pēc garās ziemas gatavi apgādāt organismu ar svarīgajiem mikroelementiem: dzelzi, magniju, kalciju, cinku, vitamīniem: A, B, C, K, E, antioksidantiem un citām vērtīgām vielām.
Veselīgs? Nekāda brīnumnūjiņa sparģeļi nav, jo 90% to sastāvā ir ūdens, tie satur maz kaloriju – 100 gramos tikai 20 kaloriju.
Tradicionāli sparģeļus Francijā pasniedz kā uzkodu ar olīveļļu, Itālijā – ar Parmas sieru, Amerikā – ar šķiņķi.
Padoms
Ja sparģeļi tiek audzēti gaismā, tie iegūst zaļu toni. Populāri ir baltie (ar viegli violetu toni) sparģeļi. Tie ir mīksti un nav šķiedraini. Optimālais sparģelis ir zīmuļa resnumā.
Svaigi sparģeļi ir kraukšķīgi un saldi. Tos var pievienot salātiem svaigā veidā (nolaužot koksnaino apakšējo daļu), cept, vārīt, sautēt, grilēt. Ja sparģelis negrib lūzt, tas jau ir pavītis un vairs nebūs tik labs un veselīgs.
Veikalā jāizvēlas tie sparģeļi, kuru galiņi vēl cieši sakļāvušies un kāti ir stingri.
Pārauguši sparģeļi pārkoksnējas un, pat ilgi vārot, ir cieti un bezgaršīgi. Vārīšanai paredzētos sparģeļus mēdz arī mizot.
Sparģeļus uzglabā aukstā un tumšā vietā, kur temperatūra ir aptuveni 0 grādu. Glabājot gaismā, tie var iegūt rūgtu piegaršu.
Sparģeļus vāra ūdenī, mazliet saldinātā ar cukuru un ar mazu sāls piedevu.
Jāsargās sparģeļus pārvārīt. Labāk lai tie ir pacieti, kas kraukšķ. Bet vispār pietiek tos īsu brīdi blanšēt, var ēst arī svaigus.
