Kā pārstādīt rožu krūmus, vecākus par 30 gadiem, un vai to vispār var darīt? Jautā Juta M. Konsultē rožu audzētāja un kolekcijas dārza "Rozītes" saimniece Daila Trubiņa.
Tik ilgi augušām rozēm pārstādīšana īsti nepatīk, jo augam raksturīga gara mietsakne, kuru grūti izrakt netraumējot, tāpēc jārēķinās, ka roze jaunajā vietā var arī neieaugties un aiziet bojā. Labākais laiks rožu pārstādīšanai ir vēls rudens vai agrs pavasaris. Tomēr Daila Trubiņaiesaka labāk to darīt rudenī – septembra beigās, oktobrī, jo parasti augsne vēl ir silta un mitra, kas veicina labāku iesakņošanos.
Pirms pārstādīšanas izgriež rozes atmirušos un bojātos dzinumus, pārējos saīsina par trešdaļu.
Vislabāk atstāt trīs četrus jaunākos dzinumus.
Noņem arī visas lapas. Šīs darbības samazina auga iztvaikošanas virsmu, kas svarīgi, kamēr augs vēl nav pilnībā iesakņojies.
Jo vairāk sakņu pārstādīšanas laikā paliek neskartas, jo labāk, tāpēc apkārt rožu krūmam 30–50 cm attālumā rok tranšeju un augu lēnām izkustina no vietas. Izrokot jāsaglabā pēc iespējas vairāk smalko sakņu, jo tās ir būtiskas barības vielu uzsūkšanai. Nogriež stipri bojātās un aizlauztās saknes.
Jaunā vietā sagatavo bedri – aptuveni divas reizes lielāku par izrakto sakņu tilpumu. Bedri sagatavo atkarībā no augsnes veida. Ja ir mālaina augsne, bedres apakšā veido drenāžas kārtu no maziem akmentiņiem vai grants. Tad liek kūtsmēslu kārtu un virs tās lapu trūdzemi. Augšpusē atstāj neauglīgo augsni, kas izrakta no bedres apakšas.
Ja ir smilšaina augsne, apakšā veido māla slāni un virs tā visu iepriekš minēto.
Augu stāda tikpat dziļi, cik tas bija audzis iepriekšējā vietā.
Vislabāk to darīt divatā – vienam roze brīvi jātur virs jaunās stādīšanas bedres, otram jāpieber augsne.
Pēc pārstādīšanas rozi kārtīgi salej, rēķinot 10 litru uz vienu stādu. Īpaši par to jāpiedomā pavasarī, jo tad augsne mēdz ātri izžūt.
Tad arī vēlams pārstādīto rozi iesākumā piesegt ar egļu zariem, lai tā neciestu no spilgtajiem saules stariem.