Kāpēc uz vienām kapu kopiņām aug efejas, bet uz citām ne? Jautā Beate Saldū.

Jo cītīgāk kopj kapiņu (grābj, ravē, rušina), jo sliktāk jutīsies efejas. Ne velti tās klājieniem aug vecos parkos un uz pamestām kapvietām. 

Vispareizāk būtu rudenī uz kopiņas atstāt lapas (plānā kārtiņā, ne visu čupu), kas piesegs efejas un satrūdot dos tām piemērotu un tīkamu mēslojumu. Lai kopiņa izskatītos glīta, virspusi piesedz ar skujām.

Pavasarī (ne pārāk agri) skujas noņem un atlikušās lapu daļas ierušina starp efejām. Ja būs šāds trūds, arī papildu mēslošanu nevajag. Augsni sakņu zonā rušina pēc iespējas mazāk. 

Tomēr arī vietai ir nozīme. Efejas neaugs saulainās, jaunās kapvietās. 

Tās var stādīt, taču visbiežāk kā viengadīgus augus. 

Iespējams, jautātājai daļa kapvietu ir ar noēnojumu, daļa saulē. Kapos lielākoties aug lapukoki, un vasarās var šķist, ka ēnas gana. Taču efejas, kā jau visi mūžzaļie augi, kritiskajā pavasara saulē var apdegt, jo koki vēl ir kaili. Dažkārt augus var nomākt lielu koku vai klinteņu, tūju dzīvžogu ēdelīgās saknes.

Piemērotas audzēšanai ārā ir tā sauktās Eiropas efejas un liellapainās kolhidas. Dažādas dekoratīvās efejas ar kruzuļainām un krāsainām lapām piemērotas audzēšanai kā viengadīgs vai telpās ziemināms augs.

Der ielāgot, ka efejas, līdzīgi kā citi kāpelētāji, dažus gadus pēc iestādīšanas var it kā stāvēt uz vietas, neaugt. Taču tās vispirms izveido sakņu sistēmu un tad sāk dzīt spēcīgus dzinumus.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.