Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Plaisas Andrejsalas projektā, Lazdiņš, traģēdijas sportā

Cilvēks. Politiskie darboņi sporta rotaļlaukumā. Ar izbijušu politiķu pārtapšanu par sporta funkcionāriem Latvijā nevienu vairs nepārsteigsi.

Mums tā jau kļūst par stabilu tradīciju – ekspremjers Aigars Kalvītis vada hokeja federāciju, bijušais prezidents Raimonds Vējonis – basketbola savienību, bijusī ministre Baiba Broka vēl nesen bija biatlona federācijas vadītāja (tagad darbojas valdē). 

Bet bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadīšanu apvieno ar prezidenta funkcijām Latvijas Airēšanas federācijā un nupat bija pieteicis savu kandidatūru arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatam. Šajā postenī Reirs nenokļuva, taču 

iznākums ir vēl interesantāks, jo par Latvijas sporta pasaules vadošo amatpersonu kļuvis cilvēks, kuru pat īsti nevar dēvēt par politiķi, vairāk par politisko skandālu figurantu. 

Protams, tas rada daudz aizdomu un šaubu, lai gan šķiet, ka sporta vidē tas lielu viļņošanos nav raisījis un tur visi jau kādu laiku zinājuši, ka iznākums būs tieši tāds.

Runa ir par Raimondu Lazdiņu, kura rēķinā ir vienas politiskās zemestrīces izraisīšana un vēl vairākas skandalozas epizodes un aizdomīgas politiskās aktivitātes. ".. kas ir un kā interesēs strādā R. Lazdiņš, vienprātīgas atbildes nav. Versijas ir vairākas. Tā pēc vienas versijas – R. Lazdiņš tiek dēvēts par kāda ietekmīga advokāta cilvēku, kurš premjera A. Kalvīša birojā nokļuvis gana mērķtiecīgi, lai atbildētu par iekšlietām un arī ar šo jomu saistītiem valsts pasūtījumiem. Savukārt pēc citas – R. Lazdiņš tiek raksturots kā persona, kas ir vienkāršs lietu bīdītājs, bez augstiem morāles principiem, tāds "savējā tips", kas sava iepriekšējā darba dēļ zina drošībnieku vidi un atsevišķās jomās labi pārvalda arī pelēkās shēmas, piemēram, automašīnu tirdzniecību," tā 2007. gadā Lazdiņš raksturots laikrakstā "Diena". Tieši viņš tolaik kļuva par centrālo tēlu aizdomīgo drošības likuma grozījumu sāgā, kas izvērtās par politisko krīzi, kad premjera Kalvīša un Tautas partijas nolūkiem nostiprināt varu, palielinot ietekmi pār specdienestiem, asi iebilda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (un netieši arī NATO partneri). Jautājums pat nonāca līdz referendumam, kas gan kvoruma trūkuma dēļ nenotika, bet lielā mērā tāpēc, ka politiķi jau bija ieslēguši atpakaļgaitu. Publiski tieši Kalvīša padomnieks Raimonds Lazdiņš tika padarīts par galveno grēkāzi, kurš vienkārši neesot pratis pareizi koordinēt un izskaidrot jautājumus, tomēr arī turpmāk viņa darbošanos pavadījušas dažādas aizdomas. Piemēram, 

2013. gadā viņš kā starptautiskās lidostas "Rīga" Drošības departamenta direktors tika vainots par nesankcionētu un pretlikumīgu telefonu noklausīšanos. 

Drīz pēc tam Lazdiņš tika iekārtots darbā "Latvijas gāzē" pie sava bijušā priekšnieka Kalvīša, apliecinot, ka abu saites joprojām ir ļoti ciešas. Savukārt 14. Saeimas vēlēšanās Lazdiņa vārds pēkšņi parādījās Alda Gobzema partijas "Katram un katrai" sarakstā, un to pavadīja runas, ka ieinteresēti cilvēki no "Latvijas gāzes" nolēmuši ņemt šo politisko projektu savā uzraudzībā. Kādu laiku Lazdiņš tiešām darbojās ar partiju, kas viņa vadībā paguva iegūt jaunu nosaukumu "Platforma 21", tomēr tagad, šķiet, šī "rotaļlieta" nolikta malā, jo ir parādījies kas interesantāks – LOK.

Šaubas. Pirmās plaisas Andrejsalas apbūves projektā

Šķiet, ka optimistiski sāktais grandiozais Andrejsalas apbūves projekts "Riga Waterfront" saskāries ar pirmajām nopietnajām problēmām, jo Rīgas dome sāk apdomāt, vai tiešām tā vēlas riskēt un atbalstīt šo projektu.

Jāatgādina, ka projekta attīstītājs – Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējam Mohamedam Ali Alabbaram piederošais nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums "Eagle Hills Properties" – ir noslēdzis ar Rīgas domi sadarbības memorandu šī projekta attīstīšanai. "Riga Waterfront" projekts paredz, ka tiks ieguldīti trīs miljardi eiro, lai atjaunotu Daugavas krastmalu piecu kilometru posmā un pārvērstu Andrejsalas teritoriju bezmaz vai par jauno Rīgas centru. Projekts iecerēts kā dzīvojamās zonas, apstādījumu, jahtkluba, slidotavas, kruīza kuģu piestātnes, kā arī iepirkšanās un biroju zonas apvienojums, kas piedāvātu 8000 ekskluzīvu mājokļu, kuros varētu dzīvot 30 000 iedzīvotāju. 

Kā izteicies pats Alabbars, ""Riga Waterfront" mērķis ir "attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru". 

Tiek solītas gan lielākās investīcijas nekustamajos īpašumos kopš neatkarības atgūšanas, gan arī "paliekošas vērtības un izcila arhitektūra".

Solījumi neapšaubāmi skan kārdinoši, taču šķiet, ka sadarbības memorandu arābu investors uztvēris kā "carte blanche" (pilnīgu rīcības brīvību) tālākajām darbībām. Sekojušas lielas un nesaskaņotas projekta vides reklāmas, demonstrējot šī projekta veidolu, kas jau izraisījis Pilsētas attīstības departamenta iebildumus. Pēc šī departamenta domām, tik blīva apbūve Daugavas krastā Rīgā nav pieļaujama, tāpat iecerēto būvju augstums, visticamāk, nav atbilstošs teritorijas plānošanas dokumentiem. Taču vēl satraucošāk ir tas, ka publiski parādījušies solījumi komplektā ar dzīvokļiem pircējiem piešķirt arī uzturēšanās atļaujas Latvijā. No šīs diskutablās pieejas nekustamo īpašumu attīstībā pēdējos gados Latvija gan ir atteikusies un neplāno to atjaunot.

"Eagle Hills Properties" noliedz jebkādus plānus kaut ko attīstīt pretēji Latvijas likumiem, taču īlenu maisā nenoslēpsi. Latvijā šādam projektam šobrīd nav maksātspējīgu klientu – pērn Latvijā pārdoti vien daži desmiti šim projektam atbilstošas cenas dzīvokļu, "Waterfront" projektā runa ir par tūkstošiem. Arī desmit gadu perspektīvā grūti saskatīt tik lielu pieprasījuma pieaugumu. Pierādījums tam ir "Zunda torņi", kuros esošos dzīvokļus tā arī nav izdevies pilnībā pārdot kopš 2017. gada, kad šīs ēkas tika uzbūvētas. 

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis jau runā par "sarkanajām lampiņām", kas šī projekta sakarā iedegušās Rīgas domē. 

Mohamedam Ali Alabbaram būs ļoti jāpapūlas, lai dome nebūtu ar tām izrotāta kā Ziemassvētku eglīte.

Bažas. Taupīs uz analīžu rēķina

Neoficiāli ir zināms, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") ir licis ministrijām pārskatīt savas programmas un meklēt iespējas ietaupīt. Veselības ministrija jau ir pacentusies atrast piecus miljonus eiro, kuri līdz šim esot pārāk dāsni dāļāti laboratorijām kā valsts līdzmaksājums par iedzīvotājiem veiktajām analīzēm. Nacionālais veselības dienests (NVD) ir paanalizējis, ka laboratorijām par atsevišķām analīzēm esot pārmaksāts, proti, tās izmaksājušas lētāk par valsts noteikto tarifu, tāpēc ministrija nolēmusi par 27 procentiem samazināt tarifu 25 pieprasītākajām laboratorijās veiktajām analīzēm.

Pirmā, kas reaģējusi uz šādu lēmumu, ir "Centrālā laboratorija", kurai ir filiāles visā Latvijā. Laboratorijas valdes priekšsēdētājs Edvīns Kazušs, kurš stājies ilggadējās laboratorijas vadītājas Stellas Lapiņas vietā (aizvadītā piektdiena viņai bija pēdējā darba diena), pastāstīja, ka 

no 1. jūnija laboratorijas klientiem, izņemot bērnus un grūtnieces, par analīzēm esot jāmaksā apmēram par 60 procentiem vairāk nekā iepriekš,

jo laboratorija nevēloties ciest vairāk nekā 3,2 miljonus eiro lielu zaudējumu. Agrāk, piemēram, par asins noņemšanu un materiāla apstrādi pacientam bija jāmaksā 2,95 eiro, bet no 1. jūnija šī summa ir pieaugusi līdz 4,85 eiro. Tātad pacientu līdzmaksājumi, kas kopumā par veselības aprūpes pakalpojumiem veido ap 40 procentiem, par ko Latvija regulāri saņem kritiku no Eiropas Komisijas, kļūs vēl lielāki.

LTV ziņoja, ka valsts laboratorijām maksājot vairāk nekā būtu nepieciešams. Latvijas Laboratorās medicīnas biedrība par šādu NVD paziņojumu ir ļoti sašutusi un apstrīd aprēķinus. "Jāuzsver, ka laboratorijas nevar ierobežot pacientu plūsmu, proti, analīžu pieņemšanu no pacientiem nav iespējams atteikt arī tad, ja valsts laboratorijām noteiktā kvota ir beigusies, jo attiecīgu nosūtījumu ir izsniedzis ārsts. 

Turklāt situācijā, kad sabiedrība noveco un pieaug hronisko pacientu skaits, analīžu nepieciešamība arvien pieaug, un laboratorijās nav iespējams precīzi prognozēt pacientu skaitu, 

kam būs nepieciešams veikt analīzes," pausts biedrības paziņojumā.

Cenas gatavojas celt arī "MFD laboratorija", bet "E. Gulbja laboratorija", lai pieņemtu lēmumu, analizēšot, kā jaunā situācija ietekmē laboratorijas finansiālos rādītājus.

Noslēpums. Traģisks liktenis

Jūnija sākums Latvijas sporta dzīvē sācies traģiski – dzīvību zaudējuši divi Latvijas sportisti – motošosejas braucējs Juris Apinis gāja bojā treniņa laikā Pērnavas trasē, kādreizējais futbola kluba "Valmiera" spēlētājs Žanuels Skopenko tika nodurts Vlārdingenas pilsētā Nīderlandē. Pirmais bija negadījums, kura apstākļus izmeklē Igaunijas policija, bet Skopenko tika noslepkavots. Kopīgas alkohola lietošanas laikā kāds vīrietis uz ielas viņu ar nazi sadūris kaklā, vēstīja Nīderlandes mediji. 

Viņš spēja vērsties pēc palīdzības lielveikalā, mediķi nogādāja slimnīcā, bet dzīvību glābt neizdevās, bija pārgriezta artērija un zaudēts daudz asiņu... 

Aizdomās turamais, iespējams, 33 gadus vecs vīrietis no Latvijas, aizbēdzis, bet vēlāk esot aizturēts Roterdamā. Pagaidām motīvi ir neskaidri, bet, iespējams, izmeklētāji to atšķetinās un paziņos sabiedrībai.

Žanuels Skopenko.

Foto: Latvijas Futbola federācija

Kādreizējais jēkabpilietis Skopenko 2019. gadā pārstāvēja Latvijas U-19 telpu futbola izlasi Eiropas čempionātā Rīgā, nedaudz ir uzspēlējis Latvijas futbola virslīgā, bet pēdējos divus gadus pārstāvēja klubus Lietuvā un Horvātijā, taču vairs ne profesionālā līmenī.

Žanuela Skopenko piederīgie sociālajos tīklos izplatīja lūgumu ziedot naudu, lai mirstīgās atliekas varētu nogādāt Latvijā un cienīgi apbedīt. Situāciju paguvuši izmantot ļaundari, norādot nepareizus datus un izkrāpjot no cilvēkiem naudu.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Māra Libeka, Ilmārs Stūriška.