Balvu "Gada vēsturnieks Latvijā 2023" ieguvusi vēstures un politikas pētniece Una Bergmane, informēja Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā.

Vēsturniece savā darbā ir pievērsusies Aukstā kara beigām un PSRS sabrukuma laika pētījumiem. Pērn Oksfordas Universitātes izdevniecībā iznāca viņas pirmā grāmata "Politics of Uncertainty. The United States, the Baltic Question, and the Collapse of the Soviet Union" ("Nenoteiktības politika: ASV, Baltijas jautājums un Padomju Savienības sabrukums"). Pētījums balstīts līdz šim nepublicētos ārvalstu arhīvu materiālos un intervijās ar tā laika politiķiem, diplomātiem, sniedzot unikālu ieskatu, kādu lomu Baltijas valstu neatkarības jautājums spēlēja ASV un Padomju Savienības attiecībās PSRS sabrukuma priekšvakarā.

Bergmane savu zinātnisko karjeru ir izveidojusi ārpus Latvijas. Pēc studijām Latvijā Universitātē (LU) viņa ieguva doktora grādu vēsturē Parīzes Politisko studiju institūtā, ir nodarbojusies ar pētījumiem Jeila Universitātē, bijusi pētniece un pasniedzēja Kornela Universitātē un Londonas Ekonomikas augstskolā. Šobrīd Bergmane ir Somijas Zinātņu akadēmijas pētniece Helsinku Universitātes Aleksanteri institūtā, kas ir viens no vadošajiem Krievijas, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju centriem.

Saņemot balvu, Bergmane uzsvēra, ka Latvijā būtiski pētījumi top pārsvarā, pateicoties cilvēku pašaizliedzībai, nevis sakārtotai darba videi un pienācīgam ilgtermiņa finansējumam.

"Tas, ka Latvijas un Baltijas vēsture tiek un tiks pētīta ārpus Latvijas ir labi un apsveicami. 

Man prieks, ka šo pētījumu augļi interesē vēsturniekus un plašāku sabiedrību arī Latvijā. Taču mēs nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur kvalitatīva Latvijas vēstures pētniecība notiek tikai ārpus Latvijas,"

sacīja vēsturniece.

Balvas ieguvēja tika noskaidrota sabiedriskā aptaujā, kuru organizē Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība jau trīspadsmito gadu.

Pērn aptaujā par gada vēsturnieku atkārtoti tika izvēlēta vēsturniece Ineta Lipše, bet viņa atteicās no nominācijas, pievēršot uzmanību nepietiekamam finansējumam vēstures izpētei. Balvu saņēmuši arī Andrejs Gusačenko, Ēriks Jēkabsons, Uldis Neiburgs, arheoloģe Elīna Guščika, Jānis Taurēns, Harijs Tumans, Gustavs Strenga, Aivars Stranga. Par pirmo gada vēsturnieku Latvijā 2011.gadā kļuva Kaspars Zellis.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.