Mūsdienās D vitamīns vairs nav tikai papildinājums, ko dod bērniem, lai kauli augtu stipri.
Daudziem cilvēkiem var būt nepietiekama D vitamīna sintēze, īpaši noteiktos apstākļos (viss atkarīgs no veselības stāvokļa, d vitamīna līmeņa asinīs u.t.t). Patiesībā D vitamīns darbojas kā jaudīgs hormons, kas ietekmē daudzas organisma šūnas.
Daudzi uztura bagātinātājus pērk intuitīvi, vadoties pēc sajūtām un ieteikumiem, taču jāsaprot, ka nepareiza lietošana var kaitēt veselībai. Lai šis vitamīns nodrošinātu efektīvu iedarbību, ir jāzina daži būtiski pamatnoteikumi. Rakstā aplūkots, kāpēc D vitamīns ir nozīmīgs, kā noteikt savu devu un ko darīt, lai tā lietošana sniegtu maksimālu labumu tavai veselībai.
Kas ir D vitamīns un kāda ir tā loma organismā?
Atšķirībā no citiem vitamīniem, ko mēs uzņemam galvenokārt ar uzturu, D vitamīns mūsu ādā veidojas ultravioleto (UVB) staru ietekmē. Tas ir specifisks bioloģisks process, kurā holesterīna atvasinājums pārvēršas par aktīvu vielu. Tomēr modernais dzīvesveids - darbs telpās, aizsargkrēmu lietošana un gaisa piesārņojums - nozīmē, ka saules enerģiju mēs uzņemam nepietiekami.
D vitamīns palīdz organismam uzņemt kalciju un fosforu no pārtikas - bez tā pat uzturvielām bagāts ēdiens kaulos nonāks mazāk efektīvi. Bez pietiekama D vitamīna daudzuma pat vislabākais uzturs var nebūt pietiekami efektīvs, jo kalcijs netiks pietiekami uzsūkts zarnās un nonāks asinsritē nepietiekamā daudzumā. Tas ilgtermiņā var izraisīt kaulu blīvuma samazināšanos, osteoporozi pieaugušajiem un trauslus zobus. Taču ar to šī vitamīna funkcijas nebeidzas. Pētījumi rāda, ka tas ir svarīgs normālai imūnsistēmas darbības nodrošināšanai, palīdzot regulēt organisma aizsargspējas.
Kad organismam D vitamīns ir īpaši svarīgs?
Mūsu reģionā D vitamīna trūkums ir ļoti izplatīts. Galvenais iemesls ir ģeogrāfiskais novietojums - no oktobra līdz aprīlim saules stari krīt tādā leņķī, ka UVB radiācija praktiski nesasniedz zemes virsmu pietiekamā intensitātē, lai stimulētu vitamīna sintēzi. Papildu tam, D vitamīna līmenis ir atkarīgs no individuāliem faktoriem, piemēram, ķermeņa masas indeksa (aptaukošanās gadījumā vitamīns uzkrājas taukaudos un mazāk nonāk asinsritē un vecuma, jo gados vecākiem cilvēkiem āda vairs nespēj tik efektīvi sintezēt šo vielu.
D vitamīna trūkums bieži izpaužas kā hronisks nogurums, pastāvīgs vājums, muskuļu un kaulu sāpes, kā arī biežas augšējo elpceļu infekcijas. Daudzi cilvēki neapzinās, ka viņu nomāktā garastāvokļa vai enerģijas trūkuma pamatā ir D vitamīna deficīts. Ja šīs pazīmes tiek ignorētas, sekas var būt nopietnas, ietekmējot gan sirds un asinsvadu sistēmu, gan vielmaiņu. Tāpēc ir svarīgi veikt regulāras pārbaudes, lai noteiktu precīzu D vitamīna līmeni asinīs.
Kā saprast, kāda D vitamīna deva ir piemērota?
Šeit jābūt uzmanīgiem, jo daudz D vitamīna uzņemt bez uzraudzības var būt tikpat nepareizi kā nelietot to vispār. Dienas deva būtiski atšķiras atkarībā no mērķa – vai vēlies uzturēt esošo līmeni, vai arī ir nepieciešams novērst nopietnu D vitamīna deficītu.
6.1 °C


















































































































































































































































