Veikala medus: vai tiešām tik nedabisks?

Latvijas Biškopības biedrība (LBB) nesen nāca klajā ar paziņojumu, ka pat 70% no Latvijas veikalos iegādātiem medus paraugiem varētu nebūt īsts medus, tikmēr ražotāji, kas, balstoties uz likuma prasībām, veic regulāras produkcijas pārbaudes, šos apgalvojumus noliedz. Kurš no iesaistītajiem maldina pircēju?

Inovatīvi laboratorijas testi

Biškopības biedrība ziņo, ka 14 no 20 Latvijas veikalos tirgotā medus paraugiem izrādījušies neatbilstoši autentiska medus standartiem, tostarp vairāki "Vinnis" un "Rimi" privāto zīmolu produkti. LBB apgalvo, ka šie produkti ir faktiski rūpnieciski ražoti, nevis bišu ievākti, un tādējādi neatbilst ES medus direktīvai par medu kā dabisku, saldu vielu, ko ražo bites (Apis mellifera). Šāds secinājums izdarīts, balstoties uz Igaunijas laboratorijā "Celvia CC" veiktajām analīzēm.

"Latvijas Avīze" sazinājās ar laboratoriju Igaunijā un noskaidroja, ka šī esot pirmā reize, kad molekulārā metode, ar kuru testus veic "Celvia CC", konkrētajā laboratorijā izmantota medus autentiskuma noteikšanai. Turklāt laboratorijas lietotā metode, lai arī nodrošina augstu precizitāti, Eiropas Savienībā pagaidām nav akreditēta. "Celvia CC" vadītājs Kārels Krjutskovs gan apgalvo, ka uz molekulāro metodi var droši paļauties: 

"Šī ir neapstrīdama metode, kas precīzi spēj nolasīt medus autentiskumu. Tā identificē bišu, augu, putekšņu un citu organismu DNS, kas medū nonāk tā ievākšanas laikā, no stropa vai ražošanas procesā. 

Tas ir tikai laika jautājums, līdz atbildīgās iestādes sāks metodi lietot."

"Celvia CC" klientu netrūkst – tie ir ražotāji, fasētāji, citas laboratorijas, reģionālās asociācijas un veikali. Viņaprāt, tikai pretinieki, kuru biznesa modeli veido lētu produktu imports, cenšas apturēt šīs metodes izplatību, jo tās kvalitāte ir pierādīta citās jomās, piemēram, medicīnā un tiesu medicīnā.

Papildinot laboratorijas vadītāja teikto, LBB priekšsēdētājs Valters Brusbārdis uzsver, ka šādu metodi jau izmanto arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Somijā, Vācijā un Austrijā, kur "Spar" pēc molekulārās metodes izmantošanas vairākus medus produktus pat esot izņēmis no saviem veikaliem. Tomēr citas valstis tā nerīkojas, jo ES pagaidām nav vienotu standartu medus autentifikācijas noteikšanai.

Ražotāji apvainojumus noliedz

Uzņēmumā "Vinnis" skaidro, ka tas jau gadiem iepērk vietējo biškopju medu un to tirgo gan Latvijā, gan eksportē. Katra medus partija pirms fasēšanas tiekot rūpīgi pārbaudīta gan zinātniskajā institūtā "Bior", gan starptautiski atzītās laboratorijās. 

"Noliedzam jebkādus apgalvojumus par medus neatbilstību standartiem. Medus marķējumu uz etiķetes stingri regulē ES medus direktīva. 

Tātad normatīvi ir paredzēti, lai tos ievērotu, nevis interpretētu, balstoties uz nezināmām metodēm," skaidro "Vinnis".

"Rimi Latvija" sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bite uzsver, ka veikalu ķēdes zīmolu – "Rimi Smart", "Rimi" un "ICA" – produkti tiek pārbaudīti vairāk nekā citu zīmolu, jo tie nes uzņēmuma vārdu. "Mēs pieprasām, lai ražotājiem būtu izveidota un sertificēta starptautiski atzīta nekaitīguma un kvalitātes vadības sistēma. Privāto piegādātāju medus produktiem "Rimi" izlases kārtībā veic testēšanu "Rimi" pārtikas krāpniecības novēršanas programmas ietvaros," skaidro I. Bite.

Tepat kaimiņos, Igaunijā, "Rimi" plauktos atrodas ap 80 medus produktu, no kuriem 80% ir vietējo ražotāju. "Rimi Igaunija" komunikācijas daļas vadītājs Tīts Koljals skaidro, ka "Rimi" medu pārbauda starptautiski akreditētā laboratorijā Vācijā – "Eurofins Food Integrity Control Services GmbH", izmantojot metodes, kas nosaka medus izcelsmes valsti, kvalitāti un autentiskumu. "Rimi Igaunija" ir ieinteresēta lietot jaunas metodes cīņā pret pārtikas viltojumiem, ja tās ir iekļautas ES akreditēto pārbaužu sarakstā. Ko kaimiņi darītu gadījumā, ja atklājas, ka prece nav autentiska? 

"Ja prece neatbilst noteiktajiem standartiem, mēs pārtraucam tās pārdošanu un izņemam to no plauktiem," 

tā T. Koljals.

I. Bite piekrīt, ka medus šobrīd ir karsta tēma, tāpēc arī robežkontrole un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) regulāri testē medus produktus. PVD turklāt uzsvēris – neakreditētu metožu rezultāti jāvērtē ar piesardzību, tostarp Latvijas Biškopības biedrības izmantotās Igaunijas laboratorijas rezultāti.

Regulāri veic pārbaudes

Visus 1528 medus ražotājus, fasētājus un tirdzniecības vietas, kas iesaistītas pārtikas apritē Latvijā, uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. "Pārbaudām produkta marķējumu, pavaddokumentus un izsekojam medus izcelsmes vietu. Katru gadu sastādām laboratorisko izmeklējumu programmu, kuras ietvaros ņemam medus paraugus un pārbaudām kvalitātes rādītājus, piemēram, diastāzes skaitli (augsts diastāzes skaitlis liecina par svaigu, minimāli apstrādātu medu) un HMF (augsts HMF – hidroksimetilfurfurola – līmenis norāda, ka medus ir pārkarsēts, nepareizi uzglabāts vai vecs). 

Pārbaudām gan kvalitātes, gan nekaitīguma rādītājus, tai skaitā antibiotiku vai pesticīdu atliekvielas," 

skaidro PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons. "Pērn PVD ievāca 33 medus paraugus no Latvijas veikaliem, un visi atbilda normatīvo aktu kvalitātes prasībām."

Lai noskaidrotu, vai Latvijā tiek tirgots viltots medus, PVD 2024. gada beigās uz laboratoriju Igaunijā nosūtīja desmit medus paraugus, lai noteiktu to DNS atbilstību autentiska medus standartam. Šobrīd dienests izvērtē saņemtos analīžu rezultātus. Tā kā medus paraugu DNS noteikšana ir samērā jauna metode, PVD ir piesaistījis "Bior" speciālistus, lai viņi korekti interpretētu rezultātus.

Eiropā nav vienotas metodes

Klupšanas akmens patiesības meklējumos ir fakts, ka ES pagaidām tiešām nav vienotas metodes medus viltojumu noteikšanai. Eiropas Komisija lēmusi, ka vienota metode medus viltojumu noteikšanai jāizstrādā līdz 2028. gadam.

Tikmēr pastāv bažas, ka, piemēram, Ķīna medu ražo rūpnīcās, kur to atjauc ar sīrupiem. Savukārt ES no Ķīnas importē 60 tūkstošus tonnu medus gadā. 

LBB zina stāstīt, ka šobrīd likumdošana ES valstīs pieļauj medus produktu maisīšanu ar sīrupiem, neliekot to norādīt uz etiķetes vai nedefinējot to kā "neīstu" medu. "Tas ļauj fasēšanas uzņēmumiem sajaukt lētu, atšķaidītu medu ar tīru produktu – tā iegūstot maisījumu, kas vairs nav īsts medus. Pat viena karote viltojuma var sabojāt veselu partiju autentiska un kvalitatīva medus," apgalvo V. Brusbārdis.

"Rimi Smart" zīmola medus izcelsmes valstis ir Ķīna, Ukraina vai Lietuva. I. Bite norāda, ka Ķīnas medus priekšrocība ir zemāka cena, taču tas nenozīmējot zemāku kvalitāti, un tam piekrīt arī PVD pārstāvis M. Eiklons. "Rimi" veic laboratoriskas pārbaudes pirms produktu iekļaušanas sortimentā, kā arī regulāri pēc tam. Pašlaik vietējie ražotāji nevar nodrošināt tik lielus apjomus, kādi nepieciešami "Rimi" privātās preču zīmes medus produktu ražošanai. Tāpēc "Rimi" izvēlas sadarboties ar piegādātājiem, kas atbilst šīm prasībām, tostarp – no Ķīnas.

Zināmu skaidrību varētu ieviest tas, ka, sākot ar 2026. gadu, stāsies spēkā izmaiņas ES marķējuma noteikumos, kas paredzēs, ka medus produktiem ar vairākām izcelsmes valstīm būs jānorāda visas valstis dilstošā secībā pēc svara daļas, 

atspoguļojot katras valsts procentuālo daudzumu produktā. PVD ir apņēmies aktīvi iesaistīties šajā procesā un paātrināt metodes izstrādi. "Šogad plānojam veikt vairāk laboratorisko pārbaužu un izveidot analīžu rezultātu datubāzi, ko varēs iesniegt EK," uzsver PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons.

Aicina ticēt biškopja godaprātam

V. Brusbārdis uzsver, ka situācija ir jārisina pēc iespējas ātrāk, jo vietējie tirgotāji nozarē vairs neesot konkurētspējīgi. Tomēr kā pircējs var paļauties, ka arī vietējo biškopju medus ir autentisks, – jautāju, zinot, ka dažādos tirdziņos tirgota produkta kvalitātes nemainīgumam izsekot ir daudz sarežģītāk nekā standarta produkcijai veikalos. Un kādam varētu būt kārdinājums šo apstākli izmantot. Te Biškopības biedrībai pārliecinoša ieteikuma nav – Brusbārdis apelē pie uzticēšanās: 

"Ticu, ka Latvijas biškopji rīkojas apzinīgi. Ar biškopību nodarbojos 30 gadus, un man nekad nav ienācis prātā pārdot neautentisku medu. 

Esmu pārliecināts, ka vietēji nozares pārstāvji ir uzticami un pircēji var paļauties uz mūsu biškopju godprātību."

Kā zināt, ka burkā medus

• Cena. Īpaši lēti medus produkti, iespējams, būs medum līdzīgi sīrupi vai medus maisījumi ar zemu īsta medus saturu. Tomēr ne visi lētie medus produkti ir viltojumi, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī citiem faktoriem.
• Izcelsmes valsts. PVD iesaka izvēlēties medu, kam izcelsmes valsts ir Latvija, vai iegādāties to no uzticamiem vietējiem biteniekiem.
• Burciņas tests. Apgriežot burciņu otrādi, gaisa burbulim vajadzētu lēnām pacelties cauri viskozajai masai. Viltotam medum burbulis izies cauri ātrāk.
• Tējas tests. Pievienojot tējai karoti īsta medus, tas nogrims līdz dibenam un lēnām izšķīdīs. Viltots medus izšķīdīs ātrāk – līdzīgi kā sīrups.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes