10 °C
Šis dziļjūras iemītnieks izskatās kā izkāpis no Žila Verna grāmatas “20 000 ljē pa jūras dzelmi” lappusēm. Sava savdabīgā izskata dēļ šīs zivis dēvē par jūrasvelnu jeb velnzivi.
Galvenās atšķirīgās pazīmes ir milzīgie zobi un lukturītis, kas vienlaikus ir arī makšķere, kura atrodas zivs mugurpusē. Šis lukturītis ir izveidojies mutācijas evolūcijas rezultātā. Interesanti, ka muguras spuras garums var četras reizes pārsniegt pašas zivs garumu.
Šis lukturītis ir ne tikai skaistumam, bet arī kalpo praktiskiem mērķiem, ar šo luktura palīdzību tas pievilina savu laupījumu jeb, pareizāk būtu teikt, medījumu. Dažādas mazās zivtiņas, kas vienkārši peld uz lukturīša gaismu. Dažām šīs zivs sugām pati mute izgaismojas, kas ievērojami atvieglo medības.
Interesants fakts!
Zivis–makšķernieki ir ļoti rijīgas zivis. Kad tās uzbrūk medījumam, kas ir daudz lielāks par sevi, bojā aiziet abas zivis. Zivs–makšķernieks tajā pašā laikā aizrijas un aiziet bojā. Jūrasvelnu zobu struktūras īpatnības dēļ upuris nevar aizbēgt, zivs mute darbojas pēc lamatas principa.
Kāpēc zivīm tā makšķere spīd?
Patiesībā gaismu nodrošina īpašas gaismas baktērijas, dzīvo kopā ar jūrasvelnu ciešā saskarsmē.
Interesanti ir tas, ka šīs baktērijas nav vienīgās, kas dzīvo ciešā saskarsmē ar jūrasvelnu! Šo zivju tēviņi ir “pārvērtušies” par punduriem, kas pieķeras mātītei pēc satikšanās ar to. Dažos gadījumos jūrasvelnu tēviņš pēc kāda laika atgriežas brīvā dzīvē, tomēr specializētākajās sugās partneri paliek kopā uz mūžu, saaugot kopā ar asinsrites sistēmām. Dažreiz mātīte vienlaikus nēsā vairākus parazītu tēviņus. Vienīgais orgāns, kas turpina darboties, ir dzimumorgāns, kas ražo spermu, kura mātītei ir nepieciešama, lai vairotos.
Interesantākais sākas šeit!
Šāda specifiska zivju vairošanās noveda pie pilnīgas imunitātes zaudēšanas. Lai izvairītos no partneru atraidīšanas, makšķerniekiem ir jāatsakās no daudziem imūnajiem mehānismiem. Zinātnieki atzīst, ka viņi vēl nezina, kā zivis spēj pasargāt sevi no slimībām un patogēniem.
Vairošanās
Eiropas jūrasvelnu tēviņi dzimumgatavību sasniedz sešu gadu vecumā, kad ķermeņa garums ir 50,3 cm, bet mātītes – 14 gadu vecumā, kad ķermeņa garums ir 94 cm. Interesants ir zivju nārstošanas laiks, pie Britu salām tas ir martā–maijā; bet pie Pireneju pussalas krastiem janvārī–jūnijā. Nārsts notiek ievērojamā dziļumā – vismaz 400–2000 m. Mātītes iznērš ikrus līdz 9 m garās un 90 cm platās lentēs. Jaunās zivis uz grunts dzīvi pāriet 5–6 cm lielumā.
- Lasi žurnālā "Makšķernieka gads 2024":
- Knifi, kā dažādos gadalaikos noķert asari
- Par drošību uz ūdens un ledus
- Fakti, kas obligāti jāzina par līdakām
- Zivīgākās dienas gada griezumā
- Ekspertu ieteikumi
Abonē žurnālu šeit.
