20 °C
Brīvdabas muzeja direktore Zanda Ķergalve cer, ka muzeja simtgades gadā valsts tam piešķirs nepieciešamo papildu finansējumu muzeja infrastruktūras sakārtošanai.
Tas izskanēja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (LEBM) simtgadei veltītajā konference, kas pagājušonedēļ notika Rīgas Latviešu biedrības namā.
1924. gadā Izglītības ministrijas Pieminekļu valde lēma par Brīvās dabas muzeja izveidošanu, lai saglabātu pagātnes liecības, kas ietvertas lauku koka celtnēs un to iekārtojumā. Z. Ķergalve skaidroja, ka LEBM kultūras mantojuma saglabāšana 153 000 krājuma vienību un 144 eksponātēku apjomā kā Rīgas, tā lauku ekspozīcijās Cēsu novada Vecpiebalgas "Vēveros" un Dienvidkurzemes novada Rucavā Papes Ķoņciemā "Vītolniekos" ir kļuvusi par izaicinājumu šībrīža ekonomiskajos apstākļos.
"Simt gadu laikā kopš mūsu valsts dibināšanas ir mainījusies vērtību skala, vārdiem dodot aizvien lielāku svaru nekā darbiem. Tieši šodien, kad tik daudz tiek pieprasīts un tik maz tiek atvēlēts kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai, mūsu atbildība pret pirms simt gadiem izveidoto Brīvdabas muzeju ir daudzkārt lielāka," sacīja muzeja direktore, uzsverot, ka kultūras mantojuma saglabāšana ir pamats nacionālas valsts attīstībai un tāpat kā latviešu Dziesmu un deju svētki ir neatņemama Latvijas valsts vērtība.
