Sākoties aktīvajai vasaras medību sezonai, meklējam veidus, kā sevi pasargāt no ērcēm. Izrādās, šie zirnekļveidīgie uz zemes mīt jau ļoti, ļoti sen un ir parazitējuši pat uz dinozauriem.

Reklāma
  • Mūsdienās izmirušu ērču sugu fosilijas ir atrastas Birmas dzintarā, kur tās redzamas blakus spalvai. Šī spalva, visticamāk, piederējusi kādam spalvainajam dinozauram vai primitīvajam putnam, un lēšams, ka fosilijas ir apmēram 99 miljonus gadu vecas. Par šo atklājumu var lasīt 2017. gadā izdotajā pētījumā Ticks parasitised feathered dinosaurs as revealed by Cretaceous amber assemblages (izdevums Nature Communications).
  • Pats jaudīgākais instruments ērces rīcībā ir tās siekalas. To galvenā funkcija ir palīdzēt ērcei netraucēti baroties. To sastāvā ir vielas, kas uz ādu iedarbojas kā anestēzija – padara koduma vietu nesāpīgu un neļauj tai niezēt. Šī iemesla dēļ ērces kodumu viegli ir nepamanīt.
  • Atšķirībā no kukaiņiem, kam maņu orgāni bieži vien atrodas uz antenām, ērcēm šādu antenu nav. Tās apkārtējās vides kairinājumus sajūt ar kājām. Ērcēm uz kājām ir bedrītes, ko sauc par Halera orgānu. Tajās ir matiņi, kas rūpējas par smaržu uztveri. Vienlaikus tie spēj atpazīt arī mitrumu un siltumu.
  • Nav noslēpums, ka ērces pārnēsā slimības – ērču encefalītu, Laimas slimību, babeziozi un citas. Kodums pats par sevi nav bīstams, jo ne visas ērces pārnēsā šīs slimības, bet paļauties uz veiksmi ir diezgan muļķīgi. Interesanti, ka, barojoties cieši blakus, ērces dzīvnieka asinīs veido tādu kā siekalu rezervuāru. Šajā rezervuārā tās savstarpēji apmainās ar siekalām. Tas nozīmē – ja ar slimību inficēta ērce barojas blakus veselai ērcei, tā var ar slimības izraisītājiem inficēt veselo ērci.
  • Tas ir mīts, ka ērces mīt vien mežā un aizaugušās pļavās. Pietiekami bieži tās var pieķerties arī pilsētvidē, apstādījumos un pagalmos.
  • Ērču pārnēsātās slimības ir bīstamas arī mājdzīvniekiem. Suņiem īpaši bīstama ir babezioze, no kuras mirst teju vai puse inficēto dzīvnieku. Šī iemesla dēļ saimniekam laikus jāparūpējas, lai sunim būtu pretērču siksniņa, skausta pilieni vai citi aizsarglīdzekļi. Diemžēl pret šo slimību nav profilaktisku vakcīnu.

Aptauja

Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.