Patchy rain nearby 21.2 °C
S. 21.07
Meldra, Meldris, Melisa
Kaspars Mauriņš
Kaspars Mauriņš
Foto: no Latvijas Radio arhīva

1. aprīlī "Latvijas Radio 2" direktors Kaspars Mauriņš tviterī ierakstīja šādu vēstījumu: "Ar jaunu estrādes mūzikas interneta radio svinam 28. dzimšanas dienu! "Vecajās platēs" ir vairāk nekā tūkstotis estrādes zelta dziesmu Noras Bumbieres, Margaritas Vilcānes, Viktora Lapčenoka, Ojāra Grinberga un citu mākslinieku izpildījumā, kuras nu var klausīties http://ej.uz/VecasPlatesLR2." "Radio es esmu ļoti ilgi, vismaz man tā šķiet. Es nezinu, vai tagad īstenoju to, ko bērnībā kaut kā gribēju sasniegt, bet tas viss ir noticis ļoti organiski, un es saprotu, ka tas ir liktenis, kāpēc šeit esmu," rubrikā "RadioFanāti" saviem kolēģiem teicis Kaspars. Viņa rūpju loks ir gana plašs, jāgādā gan par izklaides programmām, gan reitingiem, šad tad nomainot arī kādu sasirgušu vai citā radošā darbā aizņemtu kolēģi pie dīdžeja pults. Nepārtrauktā kustībā viens projekts nomaina citu, bet kā vienu no nozīmīgākajiem veikumiem Kaspars ar lielu gandarījumu min dalību pirmajos labdarības maratonos "Dod pieci!", uzsākot šo jau par tradīciju kļuvušo Latvijas Radio akciju.

Reklāma

Kā tu nonāci Latvijas Radio?

Mīlestība uz radio manī dzima jau bērnībā, kad parādījās pirmās komercradiostacijas, kuras sāku klausīties, un sapratu, ka es arī gribu tā, kā viņi dara. Proti, gribu strādāt radio un būt dīdžejs. Ar draugiem noorganizējām mājas radio – no otrā stāva novilkām lejā vadu ar skandu un ar magnetofonu atskaņojām dziesmas, par kurām priecājās atnākušie ciemiņi.

Sāku meklēt iespējas, kur to darīt profesionāli. Pats nāku no Limbažiem, bet darbu atradu Cēsīs vietējās radiostacijās. Vispirms vienā – bija tāds radio "Saules iela", tad otrā – "Radio 3". Tolaik mācījos desmitajā klasē ar ievirzi humanitārajos mācību priekšmetos, tādēļ, sekojot savai aizrautībai, pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātes Komunikācijas zinātņu fakultātē. Tur komisijā bija tā laika Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, kurš pamanīja, ka man ir radiodarba pieredze. Viņš mani uzaicināja uz vakanto LR2 ziņu diktora vietu, kuru tikko bija atstājis žurnālists Jānis Krēvics. Aizgāju uz provēm un tiku pieņemts darbā. Tā no studiju pirmā kursa esmu Latvijas Radio darbinieks.

Pastāsti, kādu dāvanu – ētera jaunumu – pasniedzāt "Latvijas Radio 2" dzimšanas dienā!

No 1. aprīļa esam izveidojuši interneta radio – mūzikas plūsmu, ko sauc "Latvijas Radio 2 Vecās plates" un kas dzirdama mūsu mājaslapā un arī Latvijas Radio mobilajā lietotnē. Nosaukums jau pasaka priekšā, kāda mūzika šajā kanālā skan. Tā ir latviešu estrādes klasika, sākot ar Alfrēda Vintera un brāļu Laivenieku dziesmām līdz pagājušā gadsimta 70., 80. gadu un vēlāku laiku leģendāro estrādes solistu un duetu ieskaņojumiem. Ideja dzima mums ar mūzikas redaktoru Robertu Buividu. Padomājām, ja reiz kāda daļa šo seno dziesmu nav vēl novecojušas un joprojām skan mūsu programmās, tad noteikti būs klausītāji, kuri šādu mūziku labprāt klausītos biežāk, un tagad viņiem ir tāda iespēja to darīt divdesmit četras stundas diennaktī. Šai mūzikas plūsmai Roberts atlasīja latviešu estrādes zelta un sudraba fonda dziesmas. Kā jau radiostacijai pienākas, programmā skan arī džingli, kurus ir ierunājušas Latvijas Radio leģendas Gunārs Jākobsons un Radioteātra vadītāja Māra Eglīte. Tās ir klasiskās, vēsturiskās radiobalsis, kas piestāv šim mūzikas kanālam.

Radio un televīzijas apvienošanas likumprojekts uz kādu brīdi ir izņemts no parlamenta darba kārtības, jo tajā ir daudz pretrunu. Tomēr pajautāšu – kā tev šķiet, vai digitalizācijas laikmetā radio klausīsies vēl pēc trīsdesmit un piecdesmit gadiem? Vai radio spēs atrast jaunus veidus, kā uzrunāt savus klausītājus?

Latvijas Radio strādāju kopš 2001. gada un pa šo laiku esmu pieredzējis dažādus attīstības ciklus, bet man liekas, ka radio turpinās pastāvēt, iespējams, citādās formās un platformās nekā pašlaik. Dažkārt apmeklēju radio ļaužu rīkotas konferences citās pasaules valstīs, un man atmiņā iespiedies kāda ārzemju radio kolēģa teiktais: "Kamēr vien cilvēki būs slinki, tikmēr radio pastāvēs." Iedomājieties kaut vai situāciju, kad ģimenes galva ar maziem bērniem iekāpj savā auto, lai dotos dienas gaitās. Viņam nav laika no visādām interneta ziņu platformām ķeksēt laukā sev nepieciešamo informāciju, tā vietā vieglāk nospiest vienu ieslēgšanas pogu un klausīties kādu radiostaciju, kuras saturs viņu interesē.

Kaspars Mauriņš

Manuprāt, tā ir radio nākotne – piedāvāt cilvēkiem interesantu saturu un tajā pašā laikā saglabāt cilvēcību. Nav noslēpums, ka arī radio pasaulē ienāk roboti. It īpaši Amerikā daudzas radiostacijas izmanto mākslīgo intelektu programmu vadīšanā, ar to aizvietojot dīdžejus. Atliek tikai sistēmā ievadīt sakāmo un attiecīgos parametrus, un robots visu precīzi sakārtos un palaidīs ēterā tajā laikā, kad tas ieplānots. Kas šobrīd un droši vien arī nākotnē mākslīgajam intelektam pieklibos, tas būs cilvēcības trūkums. Jā, modernās tehnoloģijas ir izaicinājums gan cilvēkiem, gan radio nozarei, taču varam šai attīstībai sekot līdzi un darīt visu iespējamo, lai mēs, cilvēki, būtu labāki par mākslīgo intelektu.

Daudzus gadus klausoties "Latvijas Radio 2", novērtēju, cik atšķirīgi ir dīdžeji, kuri vada programmas, bet tajā pašā laikā lieliski īsteno radio galveno sūtību – dzīvo saikni ar klausītājiem, kuru mīlestība pret katru no viņiem izpaužas ētera zvanos.

Reklāma
Reklāma

Man šķiet, ka "Latvijas Radio 2" panākumu pamatā ir tieši šī dzīvā saikne ar klausītājiem. Mūsu trumpis ir raidījumu vadītāji – personības ar savu atšķirīgo dzīves pieredzi un viedokļiem. Joprojām turamies pie vecās skolas principiem, un nevis dators, bet katrs dīdžejs pats izvēlas dziesmas, kas skanēs viņa programmā, vadoties pēc tā brīža laikapstākļiem, tuvīnajiem svētkiem, noskaņojuma un citiem tīri cilvēciskiem faktoriem. Tieši tas cilvēcīgums klausītājiem patīk. Viņiem nepatīk standartizēta, robotizēta, paredzama programma.

Ieslēdzot radio, dīdžejs draudzīgi runājas ar klausītāju kā līdzīgs ar līdzīgu, nereti kļūdās, pasaka kaut ko nepareizi, bet tas nekas, galvenais – ēterā ir dzīvi cilvēki ar dzīvām emocijām. Saņemam arī daudz īsziņu un e-pasta vēstuļu, kurās klausītāji dalās ar savas dzīves notikumiem un atklāj, cik svarīgu lomu viņu dzīvē ieņem "Latvijas Radio 2". Dažreiz mēs esam tā miera osta, kurā cilvēki grib patverties no ikdienas steigas, no negācijām, kas valda visapkārt pasaulē. Es uzskatu, ka tā arī ir mūsu misija – izklaidēt. Jo sabiedriskais medijs gan informē un izglīto, gan izklaidē. Protams, kopā ar izklaidi klausītājiem sniedzam arī objektīvu informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē.

Esot direktora amatā, vai tev uz brīdi negribas atkal atgriezties pie dīdžeja pults?

Gribas, bet visam ir savs laiks. Tas ir tāpat kā katram profesionālam sportistam pienāk brīdis, kad jābeidz karjera un jāpievēršas trenera, sporta funkcionāra vai kādam citam darbam. Tā nu dzīvē ir izveidojies, ka esmu nonācis pakāpi augstāk. Taču dīdžeja darbs, kurā esmu nostrādājis daudzus gadus, sirdij vēl arvien ir tuvs, tādēļ joprojām atstāju šo darbu kā patvērumu no administratīvajiem pienākumiem. Dažreiz pat nopriecājos, ja kāds kolēģis dažādu iemeslu dēļ netiek uz savu raidlaiku un man sanāk viņu aizvietot. Turklāt regulāri katru otro sestdienu manā pārraudzībā ir Muzikālās bankas TOP 15. Šajā raidījumā kopā ar kolēģēm Baibu Palkavnieci un Līnu Rudzoni sekojam līdzi Latvijas popmūzikas un rokmūzikas jaunumiem. Labprāt to daru, jo runāšanās ar cilvēkiem man ļoti patīk un tādējādi varu palutināt savu dvēseli.

Klausoties Muzikālo banku, šķiet, latviešu mūziķu jaunrades spējas ir neizsmeļamas. Ik mēnesi top desmitiem jaunu dziesmu. Cik ilgam laikam, tavuprāt, pietiks šī spilgtā radošā potenciāla?

Neesmu gaišreģis, un man nav burvju lampas, ar kuru paraudzīties nākotnē. Tādēļ atsaukšos uz Maestro Raimondu Paulu, kurš joprojām bieži sastopams Latvijas Radio gaiteņos un ienāk arī manā kabinetā papļāpāt. Viņš teic, ka Latvijā reāli trūkst patiešām labu jauno mākslinieku, talantu – gan vīriešu, gan sieviešu vokālistu. Visi pašlaik apritē esošie dziedātāji spēju ziņā ir diezgan līdzīgi un ne ar ko īpašu neizceļas, un es sliecos viņam piekrist. Jo īpaši sieviešu balsis ir tik līdzīgas, ka, klausoties dziesmas radio, grūti atšķirt izpildītājas. Es novēlu jaunajiem latviešu dziedātājiem atrast kādu odziņu, ar ko atšķirties no pārējiem. Tas attiecas ne tikai uz roka un popmūzikas, bet arī šlāgermūzikas izpildītājiem.

Pats Maestro ir piedzīvojis latviešu estrādes zelta laikus, kad slavas zenītā bija Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Pašreizējā situācijā Pauls izceļ Žoržu Siksnu, kuram, uznākot uz skatuves, publika aiztur elpu, arī Kristīnei Prauliņai ir sava atšķirīga dziesmu pasniegšanas maniere. Viņš mani vienmēr ir skubinājis, ka vajadzētu meklēt jaunus talantus. Īsti nesapratu, kur un kā viņus sameklēt, un tad Maestro mēģināja pats. Pēdējais atradums ir dziedātāja Paula Saija, kuru viņš cenšas atbalstīt ar jaunām koncertprogrammām.

"Latvijas Radio 2" gaida jaunu dziedātāju demo ierakstus. Gribu aicināt skolotājus, mūzikas pasniedzējus, vienkāršus ļaudis, izdzirdot sev apkārt talantīgu jauniešu balsis, mudināt viņus ieskaņot dziesmas un sūtīt tās mums. Ja jūtat sevī snaužam neizmantotas spējas, saņemieties! Iedziediet savu dziesmu un atnesiet ierakstu uz "Latvijas Radio 2". Gan jau šis ieraksts nonāks manās vai Maestro rokās.

Jau kādu laiku domājam par jauno mākslinieku piesaisti. Nupat, aprīļa sākumā, svinot LR2 dzimšanas dienu, uz studiju bijām aicinājuši mūsu klausītājus, lai kopā ierakstītu veltījuma dziesmu "Paldies tev, radio!". Pieteikumus atsūtīja aptuveni septiņdesmit cilvēku, un tas ir daudz, ņemot vērā, ka bija jāiegulda darbs, pievienojot iedziedātu tēmu. Izvēlējāmies divdesmit četrus dziedātājus – klausītāju zvaigžņu kori –, kas ieskaņoja šo dziesmu radio studijā Ata Auzāna virsvadībā. Šis pasākums parādīja, ka cilvēkiem ir vēlme dziedāt. Iespējams, jauno talantu meklējumos nākotnē sarīkosim vēl kādu dziedāšanas konkursu. LR2 rīcībā ir viss nepieciešamais sekmīgai tā norisei – informācijas platforma, studija, skaņu režisori un pat mūzikas instrumenti. Savulaik Latvijas Radio studijā jau ir tapusi mūzika, kā atceras Maestro, radošums te kūsāt kūsājis, tādēļ nebūtu slikti atgriezties pie saknēm un piepildīt vēl vienu no sabiedriskā medija funkcijām – radīt jaunus skaņdarbus, kas 21. gadsimtā Radiomājā ir mazliet piemirsts.

Pieturzīmes

Trīs vārdi, kas jūs raksturo vislabāk?

Mūzika, humors, patiesums.

Bez kā jūs nevarat iedomāties savu dienu?

Bez mūzikas visdažādākajās tās izpausmēs.

Būtiskākais sasniegums darbā?

Karjeras izaugsme no Latvijas Radio ziņu moderatora līdz LR2 direktora amatam.

Labākā izklaide?

Mūzikas klausīšanās ar plašu atskaņotāju. Tikko biju atvaļinājumā aizbraucis uz Angliju pie radiniekiem, un viņi man atļāva parevidēt savu vinila plašu kolekciju un paņemt dažas plates uz mājām, lai vaļas brīžos tās paklausītos. Pēdējā laikā šis ir mans galvenais vaļasprieks. Kādreiz gāju pastaigāties pa mežu, braucu ar divriteni un skrituļdēli, tagad to daru pavisam reti. Man ir mazs puika, kas prasa daudz rūpju – atpūšamies arī visa ģimene kopā.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma