1. aprīlī "Latvijas Radio 2" direktors Kaspars Mauriņš tviterī ierakstīja šādu vēstījumu: "Ar jaunu estrādes mūzikas interneta radio svinam 28. dzimšanas dienu! "Vecajās platēs" ir vairāk nekā tūkstotis estrādes zelta dziesmu Noras Bumbieres, Margaritas Vilcānes, Viktora Lapčenoka, Ojāra Grinberga un citu mākslinieku izpildījumā, kuras nu var klausīties http://ej.uz/VecasPlatesLR2." "Radio es esmu ļoti ilgi, vismaz man tā šķiet. Es nezinu, vai tagad īstenoju to, ko bērnībā kaut kā gribēju sasniegt, bet tas viss ir noticis ļoti organiski, un es saprotu, ka tas ir liktenis, kāpēc šeit esmu," rubrikā "RadioFanāti" saviem kolēģiem teicis Kaspars. Viņa rūpju loks ir gana plašs, jāgādā gan par izklaides programmām, gan reitingiem, šad tad nomainot arī kādu sasirgušu vai citā radošā darbā aizņemtu kolēģi pie dīdžeja pults. Nepārtrauktā kustībā viens projekts nomaina citu, bet kā vienu no nozīmīgākajiem veikumiem Kaspars ar lielu gandarījumu min dalību pirmajos labdarības maratonos "Dod pieci!", uzsākot šo jau par tradīciju kļuvušo Latvijas Radio akciju.
Kā tu nonāci Latvijas Radio?
Mīlestība uz radio manī dzima jau bērnībā, kad parādījās pirmās komercradiostacijas, kuras sāku klausīties, un sapratu, ka es arī gribu tā, kā viņi dara. Proti, gribu strādāt radio un būt dīdžejs. Ar draugiem noorganizējām mājas radio – no otrā stāva novilkām lejā vadu ar skandu un ar magnetofonu atskaņojām dziesmas, par kurām priecājās atnākušie ciemiņi.
Sāku meklēt iespējas, kur to darīt profesionāli. Pats nāku no Limbažiem, bet darbu atradu Cēsīs vietējās radiostacijās. Vispirms vienā – bija tāds radio "Saules iela", tad otrā – "Radio 3". Tolaik mācījos desmitajā klasē ar ievirzi humanitārajos mācību priekšmetos, tādēļ, sekojot savai aizrautībai, pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātes Komunikācijas zinātņu fakultātē. Tur komisijā bija tā laika Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, kurš pamanīja, ka man ir radiodarba pieredze. Viņš mani uzaicināja uz vakanto LR2 ziņu diktora vietu, kuru tikko bija atstājis žurnālists Jānis Krēvics. Aizgāju uz provēm un tiku pieņemts darbā. Tā no studiju pirmā kursa esmu Latvijas Radio darbinieks.
Pastāsti, kādu dāvanu – ētera jaunumu – pasniedzāt "Latvijas Radio 2" dzimšanas dienā!
No 1. aprīļa esam izveidojuši interneta radio – mūzikas plūsmu, ko sauc "Latvijas Radio 2 Vecās plates" un kas dzirdama mūsu mājaslapā un arī Latvijas Radio mobilajā lietotnē. Nosaukums jau pasaka priekšā, kāda mūzika šajā kanālā skan. Tā ir latviešu estrādes klasika, sākot ar Alfrēda Vintera un brāļu Laivenieku dziesmām līdz pagājušā gadsimta 70., 80. gadu un vēlāku laiku leģendāro estrādes solistu un duetu ieskaņojumiem. Ideja dzima mums ar mūzikas redaktoru Robertu Buividu. Padomājām, ja reiz kāda daļa šo seno dziesmu nav vēl novecojušas un joprojām skan mūsu programmās, tad noteikti būs klausītāji, kuri šādu mūziku labprāt klausītos biežāk, un tagad viņiem ir tāda iespēja to darīt divdesmit četras stundas diennaktī. Šai mūzikas plūsmai Roberts atlasīja latviešu estrādes zelta un sudraba fonda dziesmas. Kā jau radiostacijai pienākas, programmā skan arī džingli, kurus ir ierunājušas Latvijas Radio leģendas Gunārs Jākobsons un Radioteātra vadītāja Māra Eglīte. Tās ir klasiskās, vēsturiskās radiobalsis, kas piestāv šim mūzikas kanālam.
Radio un televīzijas apvienošanas likumprojekts uz kādu brīdi ir izņemts no parlamenta darba kārtības, jo tajā ir daudz pretrunu. Tomēr pajautāšu – kā tev šķiet, vai digitalizācijas laikmetā radio klausīsies vēl pēc trīsdesmit un piecdesmit gadiem? Vai radio spēs atrast jaunus veidus, kā uzrunāt savus klausītājus?
Latvijas Radio strādāju kopš 2001. gada un pa šo laiku esmu pieredzējis dažādus attīstības ciklus, bet man liekas, ka radio turpinās pastāvēt, iespējams, citādās formās un platformās nekā pašlaik. Dažkārt apmeklēju radio ļaužu rīkotas konferences citās pasaules valstīs, un man atmiņā iespiedies kāda ārzemju radio kolēģa teiktais: "Kamēr vien cilvēki būs slinki, tikmēr radio pastāvēs." Iedomājieties kaut vai situāciju, kad ģimenes galva ar maziem bērniem iekāpj savā auto, lai dotos dienas gaitās. Viņam nav laika no visādām interneta ziņu platformām ķeksēt laukā sev nepieciešamo informāciju, tā vietā vieglāk nospiest vienu ieslēgšanas pogu un klausīties kādu radiostaciju, kuras saturs viņu interesē.
Manuprāt, tā ir radio nākotne – piedāvāt cilvēkiem interesantu saturu un tajā pašā laikā saglabāt cilvēcību. Nav noslēpums, ka arī radio pasaulē ienāk roboti. It īpaši Amerikā daudzas radiostacijas izmanto mākslīgo intelektu programmu vadīšanā, ar to aizvietojot dīdžejus. Atliek tikai sistēmā ievadīt sakāmo un attiecīgos parametrus, un robots visu precīzi sakārtos un palaidīs ēterā tajā laikā, kad tas ieplānots. Kas šobrīd un droši vien arī nākotnē mākslīgajam intelektam pieklibos, tas būs cilvēcības trūkums. Jā, modernās tehnoloģijas ir izaicinājums gan cilvēkiem, gan radio nozarei, taču varam šai attīstībai sekot līdzi un darīt visu iespējamo, lai mēs, cilvēki, būtu labāki par mākslīgo intelektu.
Daudzus gadus klausoties "Latvijas Radio 2", novērtēju, cik atšķirīgi ir dīdžeji, kuri vada programmas, bet tajā pašā laikā lieliski īsteno radio galveno sūtību – dzīvo saikni ar klausītājiem, kuru mīlestība pret katru no viņiem izpaužas ētera zvanos.