7 °C
Kāpēc bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās AT6 pastiprināti veidojas dūņas, arī vidējā iekārtu sekcijā, no kuras jātek projām attīrītajam ūdenim? Aeratora sekcijā veidojas biezas putas. Mājoklī pastāvīgi dzīvo divi cilvēki. Tiek lietota duša, tualete, ir veļas mazgājamā mašīna. Reizi gadā tiek pasūtīta iekārtu apkope. Pagājušajā pavasarī tika nomainītas dūņas. Sākumā tās bija tumši brūnas, veidoja lielas pārslas, ūdens vidējā sekcijā bija dzidrs. Taču dažu mēnešu laikā tās kļuva gaiši brūnas un sīkas. Kāpēc tā notiek? Vai pie vainas varētu būt sadzīves ķīmija, piemēram, tualetes poda tīrītājs? Jautā Sanita Aizkraukles novadā.
“Pēc fotoattēla ir grūti pateikt, kāda šajā situācijā būtu problēma ar iekārtas darbību,” teic SIA WWTP Latvia projektu vadītājs Gunārs Ķeipāns. Dūņas vairojas no tā, ka iekārtā nonāk daudz organiskā materiāla. Tas nozīmē, ka baktērijas labi barojas un tādā veidā arī vairojas. Savukārt sadzīves ķīmija samērīgos daudzumos neietekmē iekārtas darbību. Dūņas iekārtas centrā pārsvarā nokļūst kādu lielāku ūdens apjomu pieplūdes laikā.
“Šādā situācijā ieteiktu sazināties ar pakalpojumu sniedzēju par iekārtas darbību, jo redzams, ka iekārtai ir liels dūņu daudzums un nepieciešama iekārtas apkope. Tāpat jāpārbauda iekārtas regulācijas un kompresora darbība,” norāda speciālists.
Kas jādara pašiem
Ikvienam bioloģisko attīrīšanas iekārtu īpašniekam tiek izsniegta iekārtas dokumentācija, kurā iekļauta arī lietošanas instrukcija. Tajā norādīts arī tas, kādi darbi un cik regulāri jāveic pašam iekārtu īpašniekam un kādus darbus veic apkalpojošā servisa speciālisti.
Lai arī iekārta darbojas automātiski un tai nav nepieciešama pastāvīga apkope, iekārtas īpašniekam vajadzētu reizi mēnesī iztīrīt filtru gaisa sūknī, pārbaudīt un nepieciešamības gadījumā iztīrīt sanesu grozu. Laiku pa laikam arī jāpārliecinās, vai kompresors ieslēdzas atbilstīgi ieregulētajam režīmam un iekārtās nav nepatīkamās kanalizācijas smakas.
Iekārtās jājūt viegla komposta smarža. Ja ir nepatīkamā septiķa smaka, nekavējoties jāaicina palīgā apkopes uzņēmuma darbinieki.
Reizi mēnesī vizuāli jāpārliecinās, vai ērlifti (no caurulēm gaisa plūsmas ietekmē izplūst ūdens, kad darbojas kompresors) darbojas atbilstīgi lietošanas instrukcijā norādītajam, vai uz ūdens virsmas nav izskalotas dūņas. Tāpat jātīra aizsargsietiņš, kas atrodas plūsmas regulatorā iekārtas centrā. Šim mērķim nepieciešama suka garākā kātā ar cietiem sariem. Ja sietiņš aizsērējis, ūdens plūdīs cauri pārplūdes atverei. Taču šāda situācija nav vēlama un var negatīvi ietekmēt iekārtas darbību.
Ja 10–30% otrreizējās nostādināšanas kameras virsmas laukuma aizņem dūņas, tas nav kaitīgi. Ja tās aizņem visu otrreizējo nostādināšanas virsmas laukumu, tad gan jāsazinās ar iekārtu piegādātāju vai atbildīgo servisa darbinieku.
Savukārt, ja aerācijas kamerā ir daudz putu, iespējams, jāsamazina aerācijas laiks. Taču šis darbs jāuztic pieredzējušam speciālistam no servisa uzņēmuma.
Kas jādara apkopes speciālistam
Savukārt servisa apkopes speciālistam reizi vai divas gadā no iekārtām jāizsūknē liekās dūņas, divas reizes gadā jāpārbauda ērliftu darbība un ar birstēm un ūdens strūklu jānotīra iekārtas sieniņas. Tāpat divas reizes gadā jāveic dūņu koncentrācijas pārbaude. Ik pēc trim gadiem gaisa sūknī jāmaina diafragma.
Par dūņu daudzumu iekārtās var pārliecināties, izmantojot litra tilpuma sedimentācijas pārbaudes kolbu vai caurspīdīgu pudeli. Veicot pārbaudi, tiek iesmelts litrs aktīvo dūņu maisījuma no aerācijas kameras. Paraugs tiek ņemts, kad iekārtā darbojas gaisa sūknis. Maisījumu nostādina 30 minūtes un tad pārbauda nosēdušos dūņu daudzumu.
Ir skaidri redzama atšķirība starp ūdeni un dūņām. Dūņu daudzumam jābūt 300–600 ml litrā šķidruma, optimālais daudzums ir 400–500 ml. Ja ir tāda attiecība, iekārta sasniedz augstāko attīrīšanas pakāpi. Bet, ja dūņas pārbaudes traukā nenosēžas, tas var būt saistīts ar lielu toksisko vielu daudzumu iekārtā vai mazu izšķīdušā skābekļa daudzumu tvertnē.
Nosēdušos dūņu daudzums jāpārbauda reizi pusgadā, bet rezultāti jāreģistrē iekārtas apkopes dokumentācijā.
Ja dūņu daudzums tvertnē pārsniedz 600 ml/l, liekās dūņas no iekārtas jāizsūknē. Izsūknēšanas biežums un daudzums atkarīgs no iekārtas noslodzes. Sistēmas dūņu mūžs ir vismaz 30 diennakšu, tas nozīmē, ka dūņas ir aerobiski stabilizētas un nav kaitīgas.
Dūņu koncentrācija bioloģiskajā reaktorā pēc izsūknēšanas nedrīkst būt zemāka par 300 ml litrā.
Lai saprastu, kas notiek ar dūņām attīrīšanas iekārtā, šo pārbaudi var vienkārši paveikt arī iekārtas īpašnieks pats.
Padoms
Tiklīdz rodas aizdomas, ka attīrīšanas iekārta nedarbojas korekti, nepieciešams sazināties ar uzņēmumu, kas to ierīkoja, un nosūtīt 10–15 sekundes garu video ar iekārtas darbību. Tā varēs objektīvāk spriest, vai iekārta darbojas pareizi.
Ņem vērā
Baltas putas iekārtas kamerās var būt redzamas, ja iekārtā nokļuvuši kādi mazgāšanas līdzekļi.
