Par kāposta izmēra rozi peoniju dēvējis tās dzimtenē Ķīnā ilgus gadus pavadījušais ceļotājs Marko Polo. Vēlāk peonijas aizceļoja uz Japānu, un tur ir visplašākais to šķirņu klāsts. Savukārt Latvija droši vien izceļas ar to, ka pa kādam peoniju krūmam, vietām sauktām par pujenēm, pojenēm, aug vai pie katras lauku mājas. Eiropa iepazina peonijas līdz ar austrumu medicīnas iepazīšanu. Sākotnēji tās izmantoja galvassāpju un astmas atvieglošanai, vēlāk tika atklāts, ka peonijas ziedlapiņas, lapas, sēklas un saknes spēj palīdzēt pret virkni citu kaišu.
Kas peonijās vērtīgs
Dziedniecībai visplašāk izmanto novirzīto peoniju (Paeonia anomala L.). Saknes satur ēterisko eļļu, kuras sastāvā ir skābes un peonols, salicīnu, cukuru, cietinātāju, tanīnu, nedaudz alkaloīdu, daudz dažādu mikroelementu, īpaši hromu un stronciju.
Peonijām piemīt baktericīda, pretiekaisuma, pretsāpju, nomierinoša, sviedrējoša, urīndzenoša, atklepošanu un apetīti veicinoša, gremošanu, galvas smadzeņu apasiņošanu un miegu uzlabojoša iedarbība, tās pazemina arteriālo spiedienu un holesterīna līmeni asinīs.