Ukraina plāno no nākamā gada iesaukt militārajā dienestā ārzemēs dzīvojošus ukraiņus, ceturtdien publicētā intervijā Vācu medijiem paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.

Ārvalstīs dzīvojošajiem ukraiņiem vecumā no 25 līdz 60 gadiem būs jāpiesakās Ukrainas Bruņoto spēku rekrutēšanas centros. Umerovs sacīja, ka runa ir par aicinājumu pieteikties rekrutēšanas centros, taču vienlaikus skaidri norādīja, ka tiem, kas izvairīsies, draudēs sankcijas. Ministrs piebilda, ka par sankcijām vēl tiek diskutēts.

Ukrainas varasiestādes plāno iesaukt vēl 450 000 līdz 500 000 rezervistos ieskaitīto vīriešu, taču tam vēl nav sagatavoti vajadzīgie finansiālie un politiskie nosacījumi.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzina, ka mobilizācija ir jutīgs jautājums.

Umerovs uzsvēra, ka mobilizācijas jautājumā svarīgs ir taisnīgums. Mobilizētajiem ir iepriekš jāzina, kā viņi tiks apmācīti un apbruņoti, kur un kad viņi dienēs, kā arī to, kad viņi tiks atbrīvoti no dienesta, skaidroja ministrs.

Neraugoties uz aizliegumu, daudzi ukraiņi ir aizbēguši uz ārzemēm, lai izvairītos no iesaukšanas.

Pēdējās nedēļās Krievijas karaspēks ir manāmi pastiprinājis uzbrukumus visā frontes garumā. Īpaši smagas kaujas notiek Avdijivkas apkaimē pie Doneckas.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 350 270

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 350 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī krievi zaudējuši 5828 tankus, 10 825 bruņutransportierus, 8226 lielgabalus, 932 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 611 zenītartilērijas iekārtas, 324 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6342 bezpilota lidaparātus, 1613 spārnotās raķetes, 22 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 10 919 automobiļus un autocisternas, kā arī 1208 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.