10.2 °C
Norvēģija paziņojusi par gatavību pievienoties Francijas vadītajai kodolatturēšanas programmai, kuras izveidošanu Parīze izsludināja marta sākumā.
Ar šo lēmumu Norvēģija pievienojusies virknei citu Eiropas valstu, kuras jau paudušas gatavību šādā veidā sadarboties ar Franciju. Apskatnieki Eiropas valstu interesi par Francijas nodrošinātu kodolatturēšanu saista ar bažām par Savienoto Valstu apņēmību kara gadījumā piedalīties Eiropas aizstāvēšanā pret Krievijas agresiju.
Pamato ar Krievijas bruņošanos
Par Oslo un Parīzes sadarbību kodolatturēšanā trešdien Elizejas pilī paziņoja Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre un Francijas prezidents Emanuels Makrons, kuri parakstīja savstarpējās aizsardzības vienošanos. Tās ietvaros paredzēta arī Norvēģijas dalība Francijas programmā par kodolatturēšanu. Šāds Oslo lēmums ir ievērības cienīgs, jo Norvēģija, kas ir NATO, bet nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, ierasti savas drošības garantēšanai ir sadarbojusies ar Vašingtonu, atzīmē apskatnieki. Stēre gan uzsvēra, ka Norvēģijas galvenās drošības garantijas arī turpmāk nodrošinās NATO un ASV, bet Francijas kodolspējas uzskatāmas par papildinošu elementu. "Mēs to darām, ņemot vērā drošības politikas situāciju Eiropā, tostarp Krievijas vērienīgo bruņošanos, arī kodolieroču jomā, un to, ka tā ved pilna mēroga karu pret citu Eiropas valsti," pieņemto lēmumu Norvēģijas ziņu aģentūrai NBT skaidroja Stēre. Viņš uzsvēra, ka miera laikā kodolieroči Norvēģijā netiks izvietoti. "Mēs saskaramies ar visnopietnāko drošības situāciju kopš Otrā pasaules kara," Parīzē paziņoja Norvēģijas premjers.
"Pēdējo sešu mēnešu laikā mēs esam noslēguši aizsardzības līgumus gan ar Vāciju, gan ar Lielbritāniju, un es priecājos, ka šodien esam parakstījuši visaptverošu aizsardzības vienošanos ar Franciju,"
piebilda Stēre. "Vienošanās stiprina mūsu sadarbību, izmantojot konkrētas struktūras, plānus, mācības un aprīkojuma iepriekšēju izvietošanu, un ļaus mums ātri un koordinēti reaģēt, kad tas patiešām būs nepieciešams. Vienošanās arī nodrošina pamatu ciešākai sadarbībai hibrīdās karadarbības, jūras drošības, kosmosa sadarbības, kiberdrošības, atbalsta Ukrainai un aizsardzības rūpniecības sadarbības jomās."
Makrons savukārt īpaši izcēlis nepieciešamību Eiropai būt patstāvīgākai savas aizsardzības nodrošināšanā. "Saskaroties ar draudiem mūsu kontinentā un aiz tā robežām, eiropiešiem ir jābūt spēcīgākiem un suverēniem. Mūsu nostiprinātā partnerība to demonstrē," sociālajos medijos pēc tikšanās ar Norvēģijas premjeru pavēstīja Francijas prezidents, kurš arī iepriekš uzsvēris nepieciešamību Eiropai būt autonomākai savos lēmumos. Makrons savā paziņojumā uzsvēra arī Norvēģijas ģeogrāfisko nozīmi. To pieminēja ari Stēre, norādot, ka netālu no Norvēģijas robežas – Kolas pussalā – Krievija izvietojusi lielu daudzumu savu kodolieroču.
Francijas pieteikums
Makrons marta sākumā nāca klajā ar iniciatīvu, kuras ietvaros solīja, ka Francija, kas ir vienīgā ES dalībvalsts ar kodolieročiem, ar savu arsenālu aizsargās citas Eiropas valstis uzbrukuma gadījumā. Šai programmai pirms Norvēģijas jau ir pievienojusies Beļģija, Dānija, Grieķija, Nīderlande, Polija, Vācija, Zviedrija, kā arī Apvienotā Karaliste, kurai pašai ir savi kodolieroči. Valstis, kuras pievienosies šai iniciatīvai, varēs uz laiku savā teritorijā izvietot Francijas "stratēģiskos gaisa spēkus", kas varēs "izkliedēties pa Eiropas kontinentu", lai "sarežģītu mūsu pretinieku aprēķinus", toreiz skaidroja Makrons. Sadarbība aptvertu kopīgas mācības, informācijas apmaiņu, kā arī kodolieročus nest spējīgu militāro lidmašīnu "Rafale" izvietošanu. Francija jau sākusi slepenas sarunas ar vairākām valstīm par to, kā tieši šī sadarbība izpaudīsies, vēsta izdevums "Politico", atsaucoties uz informētiem avotiem. Teorētiski agresora uzbrukuma gadījumā, piemēram, Norvēģijai, varētu sekot Francijas atbilde ar kodolieroču pielietošanu, norāda apskatnieki. Lēmums pielietot šo bruņojumu tomēr paliks Francijas prezidenta ziņā. Par Francijas iniciatīvu gan joprojām ir daudz neskaidrību. Apskatnieki kā interesantu faktu atzīmē to, ka Francijas kodolatturēšanas programmā līdz šim lielākoties piekritušas iesaistīties tieši Rietumeiropas valstis, lai arī šī situācija var mainīties. Jāpiebilst, ka Francijas arsenālā pašlaik atrodas aptuveni 290 kodolgalviņas, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) un Amerikas Zinātnieku federācijas (FAS) aplēses. Lielāks kodolarsenāls ir tikai Krievijai (ap 4300 kodolgalviņu), ASV (3700) un Ķīnai (600). Apvienotajai Karalistei esot ap 250 kodolgalviņu, norāda SIPRI un FAS.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
