Par ritmisku Saules, Mēness vai zvaigžņu ceļu debesjumā sakām – tie lec un riet. Kustība notiek uz stāvzvaigžņu – zodiaku fona. Saulei vajadzīgs gads, lai izietu cauri 12 zvaigznājiem, Mēness savukārt apriņķo Zemi 27,32 dienās, vienlaikus izejot cauri visiem 12 zodiaka zvaigznājiem. Šī kustība ir pamats Marijas Tūnas izveidotajiem sējas kalendāriem, kas grupēti sakņu, augļu, lapu un ziedu, kā arī dārza darbiem nelabvēlīgajās dienās.
- Sakņu dienā (22.07.) novāc ziemas ķiplokus. Sagatavo augsni rudens stādījumiem.
- Ziedu dienā (23.07.) vāc ārstniecības augus. Apgriež puķēm neglītos dzinumus un sēklaizmetņus.
- Lapu dienās (25.–27.07.) laista augus. Sēj zālājus un zaļmēslojuma augus, salātus un garšaugus. Dala un pārstāda rabarberus.
- Augļu dienā (28.07.) visa uzmanība un enerģija veltāma augļu, ogu un dārzeņu ražai.
Padoms
Jūlija otrajā pusē aktuāls kļūst jautājums par ziemas ķiploku pareizo novākšanas laiku. Katram audzētājam ir savas audzēšanas metodes un savi uzskati par īsto novākšanas laiku. Tāpat arī par ziednešu izlaušanas lietderību un lapojuma sasiešanu mezglā. Par pēdējo darbību gan gribētos teikt, ka pārmērīga centība aptumšo prātu un nelietderīgi liek izmantot laiku un spēkus, taču, ja to ir pārpārēm, kāpēc ne, sliktāk nebūs. Ziednešu izlaušana ir lietderīga, ja to paveic laikus, kad tie vēl ir maigi un mīksti, izmantojami kā garšviela, tad augs lieki netērēs spēkus. Ja tas brīdis nokavēts, tad lai paliek, kā ir, galviņu apjomu un ražu tas būtiski neietekmēs. Par ķiploku briedumu pirmām kārtām liecina lakstu dzeltēšana: ja vismaz trešā daļa ir apžuvusi, var sākt vākšanu. Nākamā pazīme ir ziednešu iztaisnošanās. Ja to apvalki sāk plaisāt, tad novākšana jāsāk ar steigu, lai saglabātu veselas galviņas. Izraktus liek žāvēties sausā vietā kopā ar lakstiem, jo galviņu nobriešana vēl turpinās. Žāvēšanai un briedināšanai maksimāli jāizmanto dabiskie resursi, ko nodrošina saule un vējš.