14.1 °C
Pirms dažiem gadiem iestādījām ābelīti, taču tā neaug lielumā. Dzīva ir, bet pieauguma gandrīz nekāda. Nezinu, raut ārā vai kaut ko darīt? Jautā Modra Rīgā.
Var būt daudz iemeslu, kādēļ jaunais kociņš neaug. Vispirms vajadzētu noskaidrot, kā būtu bijis pareizi stādīt, kopt, kādu vietu izvēlēties, un tad pārdomāt, vai šīs prasības atbilst tām, ko saņēmis kociņš,” skaidro Dārzkopības institūta pētniece Inese Drudze.
1. Stāds
Stādot koku, svarīgi izraudzīties kvalitatīvu stādu. Vislabāk iegādāties rudenī vai pavasarī, kad tos tirgo kā kailsakņus. Svarīgi, lai būtu labi attīstīta, kupla sakņu sistēma.
Iegādāto stādu tūliņ dēsta dārzā, lai saknes neiekalst.
Otrs veids – podos stādīti augļukoki, kurus tirgo visu gadu. Iegādājoties šādu augu, nereti var gadīties nopirkt tādu, kas ilgi nīcis podā. Ja pods ir nesamērīgi mazs attiecībā pret kociņa izmēru, auga sakņu sistēma būs cieši sapinusies un daļēji atrofējusies. Pēc iestādīšanas šāds koks var ilgi nīkuļot.
2. Augsne
Augļukokus var stādīt tūliņ, ja tiem paredzētā vieta izmantota lauksaimniecībai, piemēram, sakņu dārzam. Taču, ja kociņu stāda pļavā, kur pat zāle lāgā negrib augt, arī kokam trūks barības vielu. Tādā vietā bedri rok pēc iespējas lielāku un ielabo ar kom-postu, satrūdējušiem kūtsmēsliem. Bet nabadzīgā, smilšainā augsnē stādīšanas bedrē papildus ber māla, dārza augsni.
3. Bedre
Viens no iemesliem, kāpēc augļukoki it kā iekapsulējušies augšanā, ir tā sauktais bļodas princips. Tas notiek, ja neauglīgā, blīvā augsnē izrakta maza stādīšanas bedrīte, kurā ielikti visādi labumi. Kad koks tos izlietojis un sasniedzis bedres malas, saknes ir šokētas no apkārt esošo barības vielu nabadzības un tālāk neplešas. Atbilstīgi saknēm arī virszemes daļas pārstāj augt. Tomēr pēc kāda laiciņa koks samierinās ar dzīvi un atsāk augt.
4. Dziļums
Ābelītes un bumbieres stāda tā, lai potēšanas vieta būtu nedaudz virs zemes. Kauleņkokus stāda ar aprēķinu, lai potē-juma vieta būtu līdz ar augsni. Saknes nedrīkst pārāk dziļi apbērt ar zemi, jo tām ir jāelpo.
5. Vieta
Katram jaunam stādam tā augšanai un attīstībai vajadzīga gaiša, saulaina vieta. Pieauguši koki var augt arī ciešāk, jo paši spēj pacīnīties par sauli.
6. Mitrums
Lēnajā augšanā var būt vainojams arī mitruma trūkums. Bieža kļūda ir iestādīt kociņu, piemīdīt apdobi un tad aplaistīt, taču šajā gadījumā uzlietais ūdens līdz saknēm nemaz nenonāk.
Ūdens spaini ielej jau stādīšanas bedrē uz saknēm. Arī pēc iestādīšanas augi jālaista regulāri (rudenī parasti pietiek ar lietu).
Arī pirmajos dzīves gados augam jānodrošina papildu laistīšana.
Ar mauriņa laistāmā agregāta uzrasināto ūdeni kokaugiem nepietiek.
Kā labot kļūdas
- Slikti augošo ābelīti tagad vajadzētu lab salaistīt (tas nekas, ka bijis lietus) un, parušinot augsni, pārliecināties, vai mitrums ticis līdz saknēm.
- Viegli uzrušina apdobi. Ja potējuma vieta ir pārāk dziļi, augsnes virsslāni var mazliet nogrābt. Savukārt, ja saknes ir jau pie pašas augsnes virskārtas, uzber auglīgas augsnes kārtu.
- Apdobi mulčē ar mizu mulču vai lapu kompostu, kas pasargās augu no nezālēm, sala un saglabās mitrumu augsnē.
- Ap slikti augošu kociņu izrok grāvīti, kurā ieber dažādas augiem tīkamas lietas: kompostu, kūtsmēslus, labu dārza augsni, neitralizētu kūdras substrātu. Grāvīti rok gar stādīšanas bedres malu, lielākam kociņam – tur, kur beidzas vainag.
- Pavasarī dzinumus var nedaudz apīsināt, jo arī tas kokam stimulē vēlmi augt un atjaunoties.
- Vāji augošajam kokam tagad var iedot rudens mēslojumu, taču tam nebūs izšķirīgas nozīmes koka dzīvelīguma atjaunošanā. Pavasarī apdobē ierušina pavasara mēslojumu.
- Koku var piebeigt, arī pārmēslojot. Toksikoze var rasties, ja pārcentībā augam vairākas reizes dots mēslojums,kas sausā laika dēļ nav izmantots. Taču, sākoties lietus periodam vai stipri salaistot, minerālmēsli dod augam trieciendevu.
- Pēc lapu nobiršanas koku var pārstādīt citā vietā. Ja tas ir nīkulis, zaudēt tik un tā nav ko. Dažkārt pat komercdārzos ir vietas, kur ābeles negrib augt un atpaliek augumā no pārējā stādījuma.
- Iespējams, saknes pabojājuši grauzēji. Ūdensžurku apsēstās vietās kociņus stāda konteineros no metāla sieta.
Mīts vai patiesība?
Ja koks neaug, ar to vajagot bargi aprunāties vai pat piedraudēt ar cirvi - šim ticējumam ir arī racionāls izskaidrojums.
Parasti koka stādītājs pie cirvja ķeras tikai tad, kad jau vairākus gadus velti cerējis saņemt pirmo ražu. Taču dārzniekam jāapbruņojas ar pacietību. Ir augi un šķirnes, kuriem vajag vairākus gadus, lai sāktu ražot. Piemēram agrāk, kad ābeles potēja uz liela auguma potcelmiem, uz ražu gaidīja septiņus, desmit gadus... Pundura un puspundura auguma potcelmi gādā, ka raža sagaidāma agrāk. Arī šķirnes izvēle svarīga.
Turklāt nelabvēlīgi laika apstākļi (sals pavasarī, sausums) var vēl par kādu gadu attālināt gaidīto koka sniegumu.
Taču viegla piedauzīšana pie stumbra ar cirvi tiešām var radīt pavisam reālu labumu. To apstiprina dārzkopības speciālisti.
Augam tiek traumēta miza un rodas stress. Tā ietekmē koks sāk domāt par pēcnācējiem – augļiem.
Šāda metode arī noder, ja koks pārāk raženi veido zaļo masu. Tomēr nedrīkst pārcensties – pieklaudzināt nenozīmē koku nāvīgi traumēt.
