Zaļā Latvija. Krupju prinči gaida glābējus

Glābt krupju dzīvības, palīdzot tiem nokļūt pāri ceļam, lai nārsta laikā dotos uz dzimto ūdenstilpi, jau piekto gadu pavasarī aicina Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Tagad, vēl pirms aktīvās krupju migrācijas sākuma, ikviens interesents tiek aicināts pieteikties dalībai kampaņā, aizpildot anketu vietnes "www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis" sadaļā "Piesakies par krupju brīvprātīgo glābēju!", iepazīties ar rokasgrāmatu un tuvākajās nedēļās iesaistīties krupju glābšanas darbos.

"Krupis ir lēns rāpotājs, kura izdzīvošanas sekmes gadu no gada samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī satiksmes plūsma uz autoceļiem," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika, piebilzdama, ka parastais krupis, kurš drīz modīsies no ziemas miega un uzsāks ikgadējo migrāciju uz nārsta vietām, ir arīdzan šī gada dzīvnieks.

Brīvprātīgo galvenais uzdevums aktīvajā migrācijas periodā ir apsekot izvēlēto migrācijas posmu un pārvietot krupjus pāri ceļam. Darbam nepieciešams vienkāršs ekipējums – tīri cimdi, tīrs spainis vai cits trauks, vakara stundās lukturis un atstarojoša veste. "Glābšanas darbs nav grūts, bet ir atbildīgs un prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret abiniekiem," turpina Reinika. "Pirmais darbs ir sameklēt dzīvesvietai tuvāko abinieku migrācijas ceļu posmu (Vidzemē tādi identificēti 24, Kurzemē 15 un vēl arī septiņi Latgalē un pieci Zemgalē), pieteikties par krupju glābēju, sekot līdzi tālākai saziņai e-pastā un turpmākajās nedēļās palīdzēt abiniekiem."

Iepriekšējos gados krupju glābšanas akcijā katru sezonu iesaistījušies pāri par 100 aktīvistiem. Šim skaitam ir tendence arī jo gadus, jo pieaugt, un pērn krupju draugu skaits jau tuvojās diviem simtiem. Šī gada akcijai pagājušās nedēļas beigās bija saņemti jau 96 pieteikumi. "Kopējais glābēju skaits gan ir vēl lielāks, jo ne visi, kas iesaistās palīdzības sniegšanā krupjiem, ir oficiāli reģistrējušies," skaidro Reinika. Tāpat DAP statistika liecina, ka katru gadu aug brīvprātīgo kopējais iesaistes laiks krupju glābšanā. "Pirmajā gadā, summējot visu brīvprātīgo krupju glābšanas aktivitātēs pavadīto laiku, secinājām, ka tās ir četras diennaktis," tā Reinika. Savukārt pērn krupju glābšanai ticis veltīts jau pāri par divām reizēm vairāk laika – deviņas diennaktis.

Viņa zina stāstīt, ka atsevišķās valstīs ir pat izstrādāta ceļazīme, kas brīdina autovadītājus par ceļu posmiem, kuros notiek aktīva krupju migrācija. 

Anglijā savukārt krupju migrācijas laikā daudzviet tiek slēgta satiksme mazākas nozīmes ceļu posmos. 

Viens šāds ceļa posms pagājušajā un arī šajā gadā tiek slēgts arī Latvijā – Olaines tuvumā: tas tiek darīts pēc pašvaldības iniciatīvas. Savukārt Jūrmalas pašvaldība atsakās no atsevišķu gājēju ietvju posmu tīrīšanas, izmantojot uzkopšanas tehniku, šādi saudzējot migrējošo krupju dzīvības. Reinika skaidro, ka jau pagājušajā gadā DAP centusies panākt, lai informācija par ceļu posmiem, kuros notiek krupju migrācija, tiktu izvietota "Waze" lietotnē. Pagaidām gan ar to nav veicies, taču nav arī atmestas cerības šīs norādes lietotnē kādu dienu tomēr aktivizēt.